Terminālam Krievijas teritorijā starp Lietuvu un Poliju vajadzētu sākt darboties nākamā gada janvārī, lēš aģentūrā "S&P Global Platts".
Kaļiņingradas apgabalā, kam nav ne sauszemes, ne jūras robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, gāzi līdz šim piegādāja pa maģistrālo cauruļvadu Minska - Viļņa - Kauņa - Kaļiņingrada. Ņemot vērā Kaļiņingradas ģeopolitisko izvietojumu, Krievijas milzis "Gazprom" sāka sagatavot ostas jaudas, kas ļautu nodrošināt sašķidrinātās dabasgāzes pieņemšanu, glabāšanu un regazifikāciju. Projekts paredz izmantot peldošu gāzes rūpnīcu (FSRU) - līdzīgu tai, kas jau darbojas netālu Klaipēdas ostā Lietuvā.
Pēc "Gazprom" pasūtījuma jaunuzbūvēto FSRU kuģi nosauca "Maršals Vasiļevskis" - tas jau novembra sākumā uzņēma sašķidrinātās gāzes kravu Singapūrā un pašlaik ir ceļā uz Kaļiņingradu, informēja "S&P Global Platts". Aģentūrā piebilst, ka gāzes piegāde no Āzijas uz Eiropu ir netipiska, jo parasti plūsma ir pretējā virzienā. Atsaucoties uz brokeriem Singapūrā, "S&P Global Platts" raksta, ka cena, par kādu "Gazprom" spēja nopirkt sašķidrināto dabasgāzi Singapūrā, bija pietiekami zema, lai attaisnotu kravas eksotisko maršrutu.
Jaunā termināla jaudu lēš uz 2,7 miljardiem kubikmetru gāzes gadā, norādīja ASV konsultāciju uzņēmuma "Divergente LLC" analītiķe Cvetana Paraskova. Ar to pietiek, lai palielinātu Krievijas reģiona energoneatkarību, nepieciešamības gadījumā nosedzot visas tā vajadzības pēc gāzes tikai ar sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm.
Kaļiņingradas apgabala kaimiņi - Lietuva un Polija - arī darbojas, lai lai palielinātu savu (un līdz ar to arī reģiona) enerģētisko drošību, pirmkārt jau mazinot gāzes piegādi pa cauruļvadiem no Krievijas. Abās valstīs darbojas sašķidrinātās dabasgāzes importa termināļi. 2017.gadā rus.lm.lv vēstīja, ka Klaipēdā un Polijas ostā Svinoujscē piegādāja sašķidrināto dabasgāzi no ASV. Līdz tam Lietuva lielākoties iegādājās gāzi Norvēģijā, Polija - Katarā. Lietuvas gāzes sistēma ir savienota ar Latviju un pastarpināti arī ar Igauniju, kas ļauj piegādāt gāzi no Klaipēdas uz Baltijas ziemeļiem. Lietuvas un Polijas savienojums vēl nav pabeigts - jau 2009.gadā sāktais projekts ilgu laiku buksēja abu valstu visai vēso attiecību dēļ. Pēc šī projekta pabeigšanas būs iespēja vajadzības gadījumā no Polijas piegādāt gāzi visām Baltijas valstīm. Pagaidām provizoriski paredzēts 550 kilometru garo gāzesvadu, kura tāmes vērtība ir pusmiljards eiro, iedarbināt nākamgad.
Gadu vēlāk - 2020.gadā - jāsāk Dāniju un Poliju savienojošā cauruļvada "Baltic Pipe" ieguldīšana. Oficiālu gala lēmumu par maģistrāles būvi piektdien, 30.novembrī, apstiprināja Polijas nacionālais gāzes operators "Gaz-System" un Dānijas uzņēmums "Energinet", vēstīja "Radio Poland". Polijas gāzes patēriņu lēš uz 15 miljardiem kubikmetru gadā. Nākamā cauruļvada plānotā jauda ir 10 miljardi kubikmetru gadā. Pa cauruļvadu plāno piegādāt gāzi no Norvēģijai piederošām atradnēm Ziemeļjūrā, kas jau ir saistītas ar Dānijas gāzes sistēmu. "Baltic Pipe" iespējamais ekspluatācijas sākuma laiks ir 2022.gads, kad beidzas ilgtermiņa līgums par "Gazprom" piegādēm Polijai. No šī brīža, kā jau vēstīja rus.lsm.lv, Polija gatavojas maksimāli diversificēt savas gāzes piegādes, saglabājot iespējas pirkt gāzi gan no "Gazprom", visupirms maksimāli izmantot savas atradnes, gan izmantot sašķidrinātās dabasgāzes piegādes pa "Baltic Pipe" Svinoujsces ostā.
