"Nolikto atslēgu" princips sabiedrībā netiek pareizi izprasts, pauda Rudi. "Nolikto atslēgu" principa pretinieki argumentē, ka tas veicinās tiesisko nihilismu, un cilvēki ļaunprātīgi atteiksies no parādu atmaksas. Savukārt Rudi paskaidroja, ka „atslēgu nolikšanai” būs nepieciešams tiesas lēmums.
Likumu ar atpakaļ ejošu datumu, kas attiektos uz jau senāk noslēgtiem līgumiem ar bankām, nemaz nevarot pieņemt.
„Runāsim atklāti, tas ir Komercbanku asociācijas trumpis, tāpēc tas ir apzināts solis. Bet patiesība ir tāda, ka „nolikto atslēgu” princips darbojas tikai Maksātnespējas likuma ietvaros, tas nozīmē, ka to var izmantot tikai cilvēks, kurš ar tiesas lēmumu atzīts par maksātnespējīgu. Viņš nevar pildīt šīs saistības. Nevis negribu maksāt, kā tas ir Amerikā, un īpašumu atdodu, bet paliek vēl pieci. Latvijā tā nevar izdarīt. Tas nozīmē – ja cilvēks iet uz maksātnespēju, viņš tiešām zaudē visu savu naudu. Viņam nav mantas, viņam nav parādu,” skaidro Aivars Rudi.
Maksātnespējas likuma grozījumi Saeimā ir pieņemti otrajā lasījumā. Balsojums par galīgo - trešo - lasījumu, visticamāk, notiks maijā.
Iepriekš vēstīts, ka „nolikto atslēgu princips” paredz kredītņēmēja tiesības pārtraukt kredītmaksājumus par mājokli, ja viņš vairs nespēj tos segt, un nodot mājokli bankas īpašumā. Kritiķi jau izteikušies, ka šī norma mazinās banku spējas un vēlmi kreditēt iedzīvotājus.
