"Mēs gribētu šo slieksni pat vēl samazināt. Nevis no 2000, bet no 1000," norādīja Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš.
Kredītņēmēju asociācijas pieredze liecinot, ka lielākās finanšu problēmas saistītas ar nebanku kredītiem. Iecerētās izmaiņas asociācijā vērtē kā vajadzīgas. Tās ne vien mudinātu cilvēkus aizņemties apdomīgāk, bet arī kreditoriem liktu rūpīgāk izvērtēt klientu iespējas naudu atmaksāt.
"Skaidrs, ka vienalga rodas situācijas, kad cilvēkam ir normāls ienākumu līmenis, bet rodas kaut kāda situācija, kad cilvēks nespēj segt savas saistības un rodas parāds. Tīri procentuāli lielākais lietu skaits dažādiem pakalpojumu sniedzējiem – 57% no kopējo lietu skaita. 30% ir nebanku kredīti un attiecīgi 12% ir parādi bankām," stāstīja Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Āboltiņš.
Piedāvātās izmaiņas paredz, ka norakstītos parādus aizdevēji neatgūs. Ar to rēķinoties un problēmas nesaredz.
Gandrīz katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs dzīvo ar nelielu, bet kavētu parādu. Galvenokārt tie ir parādi dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, līgumsodi, parādi par precēm uz nomaksu, kā arī parādi kreditoriem un kredītiestādēm. Mazo parādnieku skaits valstī tiek lēsts ap 170 000. Skaitlis ir liels, un valsts apsver kredītu dzēšanu daļai no tiem.
Izmaiņas attiektos uz fiziskām personām ar trūcīgā vai maznodrošinātā statusu. Patlaban, lai uzsāktu klasisko maksātnespēju un cilvēks varētu atbrīvoties no uzkrātajiem parādiem, parādsaistībām jāpārsniedz vismaz 5000 eiro, kā arī jāsamaksā valsts nodeva un depozīta samaksa 930 eiro apmērā. Taču cilvēkiem, kuri saņem minimālo algu vai pārtiek no pabalstiem, šādas naudas nav. Citi no kredīta atmaksas vairās, ienākumus gūstot nelegāli vai oficiāli saņemot minimālo algu, atlikumu – aploksnē.
Cik no 170 000 mazo parādnieku ir trūcīgā vai maznodrošinātā statuss, tas nav aprēķināts, jo cilvēkiem pašiem būs jāmeklē palīdzība, nevis otrādi.
"Tā ideja, ka tie ir cilvēki, kas ir ar noteiktiem kritērijiem. Un, ja viņi secina, ka viņi tiešām nespēj samaksāt, tad viņi var vērsties pie notāra, un tad notāra vadībā nosacīti notiek tāds kā dialogs ar kreditoriem, un, ja ir panākta vienošanās, ka tāds parāds tiešām pastāv, visi kritēriji ir ievēroti, tad notārs var pieņemt lēmumu par parādsaistību dzēšanu," skaidroja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Iespēja dzēst parādsaistības katram cilvēkam tiks dota tikai vienu reizi. turklāt vien tad, ja parādnieks būs apguvis finanšu pratības kursus. Lai izmaiņas stātos spēkā, jāgroza likums. Nupat piedāvātie likuma grozījumi sākuši savu ceļu valdībā, un plānots, ka tie stāsies spēkā 2021. gadā.
