„Droši vien cilvēkiem nekad nav patīkami atzīt savas kļūdas un [viņi] grib saglabāt anonimitāti un nestāstīt visiem, ka ir aizņēmušies un ka nespēj atdot,” skaidroja Baiba Fromane, Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja.
Pašlaik Latvijā ir aptuveni 30 tūkstoši personu, kuras kavē ikmēneša maksājumus ilgāk par 30 dienām. Lielākoties tie ir nebanku kredītdevēju klienti. Kopumā no ātro kredītu ņēmējiem parādnieku statusā ir 18% cilvēku. Lai šis skaitlis nepieaugtu, likumdošanas līmenī rosina dažādus kredītdevēju un ņēmēju ierobežojumus un pašaizsardzības mehānismus. Kopš šodienas no nevēlamiem kredītiem var izvairīties, iesniedzot lūgumu neizsniegt kredītus nākamos vienu, divus vai trīs gadus. „ Šis iesniegums būs neatsaucams, tāpēc arī ātrāk par norādīto laika periodu nevarēsiet atsaukt,” uzsvēra Fromane.
Lai šādu iesniegumu iesniegtu par citām personām, jāsaņem pilnvara. Pat ja persona ir aizrautīgs kredītņēmējs, bet parādu atmaksu atstāj citu ziņā.
Gan pozitīvo, gan negatīvo informāciju apvienos kredītbirojs. „Creditinfo” līdzšinējā starptautiskā pieredze liecina, ka kredītņēmēji jāmotivē, lai rosinātu maksātāju pašdisciplīnu, norādīja SIA “Creditinfo” valdes loceklis Armīns Kalniņš.
Šobrīd vecākais nebanku parāds Latvijā ir 128 mēnešus vecs, paņemts 2002. gadā. Bet vienas personas lielākais parāds, kas radies, aizņemoties no dažādiem kreditoriem, ir 8796 lati.
42% ātro kredītņēmēji atzinuši, ka aizņēmušies, jo pietrūcis naudas līdz nākamajai algai. Bet otra lielākā grupa pieļāvusi vēl tālejošāku kļūdu, proti, aizņēmušies, lai atdotu citu parādu.
