„Kad bija krīze, 2009.gadā nekustamo īpašumu cenas nokritās par 60%. Tā kā, ja tas ir vienreiz gadījies, tā var gadīties arī vēlreiz,” iebildumus pret „nolikto atslēgu” principu skaidro SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.
Šādi komercbankas pamato, kāpēc „nolikto atslēgu” princips jeb pilnīga kredītsaistību dzēšana pēc īpašuma atsavināšanas bankām ir papildu risks, kas liktu būtiski palielināt pirmo iemaksu hipotekārajiem kredītiem
Lai ņemtu kredītu, viņiem būs jāatrod 40, varbūt arī 50% pirmajai iemaksai, - ja cilvēks pērk dzīvokli par 30 000 eiro, tad viņam pašam būtu jāatnes 12 000 – 15 000 eiro, cilvēkiem vienkārši šādas naudas nav. [..] Nav pārāk labi tā ļoti daudz runāt un kultivēt, un domāt par to, kā varētu izdarīt tā, lai cilvēkiem būtu ērtāk neatbildēt par savām saistībām,” uzskata Ozols.
Komercbanku nostājai pievienojas arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics.
„Tikai ļoti izmisuši un ļoti ļoti turīgi un spējīgi cilvēki varbūt spēs aizņemties šos kredītus, jo tur būs iecenota jau šī iespēja atslēgas jebkurā brīdī nolikt. Gala rezultātā tas padarītu Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozes nākotnē vēl pesimistiskākas,” pauda Rimšēvičs.
Eiropā šī principa ieviešana būtu unikāls gadījums. Tas gan jau labu laiku veiksmīgi darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs.
Tikmēr Kredītņēmēju asociācija kopumā noliktās atslēgas principu atbalsta, bet gluži tāpat kā komercbankas vērsīsies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, aicinot konkrētos likuma grozījumus neizsludināt.
Asociācijā skaidro – uzlabojama būtu likuma daļa, kas skar kredītņēmēju galvotājus. Citādi, gan ne ar atpakaļejošu datumu, šis likums, viņuprāt, kalpotu sabiedrības interesēm. Komercbanku pesimistiskās prognozes asociācija noraida.
Bankas principā atzīst, ka pašas nespēj kredītņēmēja finansiālo stāvokli izvērtēt, un līdz ar to tā ir viņu tāda bezspēcības parādīšana, jo jebkurā gadījumā neviens uz maksātnespēju nevar aiziet vienkārši tā, pasakot – „viss, es vairāk nemaksāšu, es negribu maksāt un es esmu maksātnespējīgs”. Tiesas pēdējā laikā diezgan strikti skatās, vai cilvēkiem ir finansiālas problēmas,” uzskata Latvijas Kredītņēmēju apvienības jurists Jānis Āboliņš.
Tikmēr publiskajā telpā pavīdējuši minējumi – jau no paša sākuma bijis zināms, ka prezidents šādā versijā likumu neizsludinās. Tādējādi bankas būs apmierinātas, toties deputāti īsi pirms vēlēšanām būs nodemonstrējuši vēlētajiem savu labo gribu.
Jau vēstīts, ka ceturtdien Saeimas pieņemtie grozījumi paredz, ka „pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības starp kreditoru un parādnieku līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas. Līdz ar pamatsaistības dzēšanu izbeidzas arī visas papildus (blakus) saistības. Šāda kārtība ir attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis."
Šis princips gan atteiksies tikai uz kredītiem, kurus bankas izsniegs pēc šo grozījumu stāšanās spēkā. Šāda kārtība attieksies tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots viņa vienīgais mājoklis. Likuma grozījumi arī paredz dzēst ne tikai parādnieka saistības, bet arī ar to saistītos galvojumus.
Komercbankas iestājas pret „nolikto atslēgu principu” un divi lielākie hipotekāro kredītu devēji – „Swedbank” un „SEB banka” – ceturtdien pavēstīja par izstāšanos no valsts atbalstītās hipotekāro kredītu izsniegšanas programmas jaunajām ģimenēm. Bankas norāda, ka likuma grozījumi padarīs kredītņēmēju attieksmi pret kredīta atdošanu bezatbildīgu.
Savukārt grozījumu aizstāvji un autori norāda, ka daudzi ekonomiskās krīzes nomākti iedzīvotāji nespēj nodrošināt sev pat ikdienas lietas, jo atmaksā bankas kredītu. Tādējādi likuma grozījumi ļaus cilvēkiem izkļūt no finansiālām grūtībām.
