Jau labu laiku tiek strādāts pie likuma sakārtošanas, lai arī Latvijā beidzot veiksmīgi varētu darboties Kredītbiroji. Tajos iecerēts apkopot informāciju par iedzīvotāju saņemtajiem kredītiem un precēm, kas iegādātas līzingā, par maksājuma kavējumiem un to, cik apzinīgi apmaksāti rēķini par komunālajiem pakalpojumiem. Valdībā nolemts, ka jau ar šā gada decembri likums varētu sākt darboties.
Aptaujāto iedzīvotāju viedokļi ir ļoti dažādi, lielāki daļa, gan uz kredītbiroju izveidi raugās skeptiski. Eksperti norāda, ka tam nav pamatojuma, arī šobrīd visa šī informācija ir pieejama, tikai tā ir izkaisīta vairākos reģistros. Ekonomikas ministrijā tos iecerēts apkopot.
Kredītbiroji būs privātas uzņēmējdarbības forma. Bet tas nenozīmē, ka katrs, kam nebūs slinkums, drīkstēs sākt vākt finanšu datus par Latvijas iedzīvotājiem. Lai iegūtu kredītbiroja licenci, būs jāizpilda ļoti stingri datu aizsardzības kritēriji.
Pasaulē kredītbiroji nav nekas jauns, attīstītajās valstīs tie darbojas jau daudzus gadus. Arī starp Baltijas valstīm esam palikuši pēdējie, kas šādu praksi nav ieviesuši. Komercbanku asociācijā norāda, ka katrā no Baltijas valstīm kredītinformācijas apstrāde attīstījās atšķirīgi. Piemēram, Igaunijā netika izveidots kredītreģistrs, lielākās kredītiestādes uzreiz vienojās par biroju izveidi. Bet Latvijā izvēlējās iet citu ceļu - veidot kredītreģistru, ko pārauga Latvijas Banka. Datu valsts inspekcijā atzīst, ka tagad, desmit gadus vēlāk, esam nonākuši situācija, ka ar to informāciju, kas ir Latvijas Bankas kredītreģistrā, nepietiek.
Kredītreģistra birojā krātos ne tikai parādnieki, bet arī pozitīvā informācija, piemēram, par laikus, bez kavēšanās veiktajiem maksājumiem. To atspoguļotu kā reitingu, jo augstāks reitings, jo potenciālāks klients jauniem kredītiem un līzinga pakalpojumiem.
Uzņēmuma dalība kredītbirojos būs pilnīgi brīvprātīga. Latvijas Komercbanku asociācijas projektu vadītājs Jānis Timermanis gan ir skeptisks: „Neviens komersants par brīvu neko nedarīs. Tas ir gana apjomīgs darbs, lai šo informāciju vienuviet savāktu”.
Pašlaik likumā ir saprasts, kas un kā darbosies, atliek vien kredītbirojiem piesaistīt savu pirmo uzņēmēju, kas būtu gatavs dalīties ar savu klientu datiem un ritenis būs iegriezts.