„Liepājas metalurga” ņemtā kredīta atdošana no valsts budžeta līdzekļiem, pārskaitot Itālijas „UniCredit” bankai vairāk nekā 50 miljonus latu, ir tādas pašas saistības kā apsolījums maksāt pedagogiem algas, saka Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre. Krīzes gados Saeima atbalstīja un toreizējais finanšu ministrs Einars Repše valsts vārdā galvoja „Metalurgam” kredītu jaunu krāšņu iegādei, kaut gan Valsts kase pirms tam bija brīdinājusi par riskiem, kas var iestāties. Bajāre pauž, ka toreiz situācija uzņēmumā bijusi labāka, turklāt „Metalurgs” nav izpildījis valdībai piedāvāto biznesa plānu.
„Diemžēl, vairāku bēdīgu apstākļu sakritības dēļ…kā arī tāpēc, ka bijusi neatbilstoša vadība uzņēmumā un iestājies šāds iznākums, un valstij savas saistības ir jāpilda,” saka Bajāre.
Tiesības „UniCredit” atprasīt visu naudu iestājās jau vismaz pagājušajā gadā. Vienošanās paredzēja, ka banka var likt atdot kredītu uzreiz, ja „Metalurgs” nespēj norēķināties, tajā skaitā kavē maksājumus citiem partneriem. Kas pamudināja paprasīt naudu tagad? „UniCredit” rakstiskā atbildē atsakās paskaidrot: „Tas ir kā likums un prakse, mēs nekad nekomentējam klientu darbības.”
Naudas pārskaitījumam ir tieša ietekme uz šī gada valsts budžetu. Tas neļaus gadu pabeigt ar mazāku deficītu, bet palielinās procentu līdz gada sākuma prognozēm.
„Šobrīd pasliktinot situāciju par 0,3, mēs atgriežamies pie sākotnējā izvirzītā deficīta mērķa, kas ir 1,4% pret IKP,” saka Bajāre.
Labā ziņa ir tā, ka ķīla ir vērtīgāka par 50 miljoniem un valsts varēs naudu pēc laika atgūt - realizējot ķīlas, ja iestāsies „Metalurga” maksātnespēja, vai vienojoties par atmaksas grafiku, ja uzņēmums turpinās strādāt.
Latvijas Radio neizdevās iegūt metalurga lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina viedokli par uzņēmuma kredīta dzēšanu uz nodokļu maksātāju rēķina.
„Metalurgs” turpina izstrādāt tiesiskās aizsardzības plānu. Pirmo variantu kreditori nav pieņēmuši nepilnību dēļ, un piektdien uzņēmums iesniedza lūgumu tiesai par mēnesi pagarināt saskaņošanas termiņu. Par plāna saturu un to, kādas korekcijas tajā ieviesīs valsts nosegtais aizdevums, „Metalurga” advokāte Sintija Radionova izvairījās atbildēt.
„Protams, plāns paredz arī norēķinus ar kreditoriem, bet sīkāk nestāstām, lai neizraidītu lieku ažiotāžu un pretdarbības,” skaidro Radionova.
Pirmdien iecerēta uzņēmuma akcionāru sapulce, vienlaikus pie administrācijas mājas arodbiedrība rīkos mītiņu. Strādnieki, kuri vēl uzņēmumā palikuši, kopš aprīlī sākās dīkstāve, vēlas gūt skaidrību, kad viņi varēs atsākt darbu.
Kredīta atdošanu apsveicis Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš, nosaucot to par signālu tam, ka „Metalurgs”, visticamāk, atsāks darbu. Liepājas mērs Uldis Sesks to nodēvējis par loģisku soli krīzes risināšanā. Turpretim Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Gundars Strautmanis paudis, ka valsts „palaidusi vējā" kārtējos nodokļu maksātāju miljonus.
