“Varat nodot saviem politiķiem sveicienu, ka viņi sankciju jautājumā pret Krieviju ir aizspēlējušies pārāk tālu.” Tā oktobrī “Latvijas dzelzceļa” vadītāju Uģi Magoni brīdināja “Krievijas dzelzceļa” šefs Vladimirs Jakuņins. Šī ziņa Latvijā uztverta ļoti nopietni, jo Jakuņins ir ciešs Krievijas autoritārā prezidenta Vladimiram Putina sabiedrotais. “Latvijas dzelzceļš” jau samazinājis pārvadāto kravu prognozi par 20%.
„Šis gads tranzītbiznesam varētu būt ļoti smags divu iemeslu dēļ. Pirmkārt politiskais iemesls – Krievijas uzņēmēji izvēlēsies Krievijas ostas, bet tas nav vienīgais aspekts. Otrs aspekts ir ekonomiskā situācija Krievijā. Tai skaitā rubļa kurss, naftas cenas, kas nokritušās līdz 55 dolāriem par barelu šodien. Tas nozīmē to, ka šis tirgus būtiski mainīsies. Ļoti lielu iemeslu tas atstās uz tranzītu,” secina satiksmes ministrs Anrijs Matīss (“Vienotība”).
Tieši Krievijas energoresursu tranzīts vairāk nekā 80% apmērā baro Latvijas pārvadājumu nozari. Galvenās kravas ir naftas produkti un akmeņogles. Ja zemas cenas naftai pieturēsies ilgāk, daudzi ogles varētu aizstāt ar mazutu. Tā būtu slikta ziņa gan dzelzceļam, gan ostām, jo Latvijā mazuta pārkraušanas iespējas ir ierobežotas. Ja piepildītos bažas par kravu kritumu, tas draudētu ar aptuveni 300 miljonu eiro zaudējumiem, lēš eksperts tālis Linkaits.
„Ja ir būtisks kravu kritums, ja tas ir liels, tad tas atstāj iespaidu uz strādājošo skaitu tranzīta nozarē un vispārējo apgrozījumu ostās. Bez tam tas būtiski apgrūtina vai palielina izmaksas pārpalikušajām kravām, jo dzelzceļa infrastruktūras maksa nemainās, un maksa par vienu tonnu tikai pieaug. Līdz ar to ir iespējams, ka valsts budžetam būtu jānāk palīgā finansēt dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana,” skaidro Linkaits.
Kā rīkosies Krievija, nav skaidrs. No vienas puses, krītošā rubļa vērtība tai liek vairāk domāt par energoresursu eksportu, lai iegūtu valūtu. No otras puses - augot transporta izmaksām, Krievijas kravas varētu tikt vairāk sūtītas caur Krievijas ostām, kur par apkalpošanu nav jāmaksā valūtā.
„Mēs te gatavojamies – tā kā sinoptiķi sola jau trešo reizi, ka būs gadsimta vētra, visi sapērk sērkociņus, cukuru, sāli un sausiņus un gatavojas… No vienas puses tas ir pareizi, bet trīs reizes pirkt sērkociņus sāli un cukuru nevajadzētu. Ja vienreiz mēs esam nopirkuši, pirkt vēlreiz to nevajadzētu. Rīgas ostai šī drošības rezerve ir,” apgalvo Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.
Šī drošības rezerve ir ilgtermiņa kravu piegādes līgumi. Osta lepojas, ka pēdējos gados vairāki kravu sūtītāji kļuvuši par pārkraušanas termināļu līdzīpašniekiem. Tas ļauj cerēt, ka kravas plūdīs. Vienlaikus tās tiek meklētas citviet. Viens no perspektīvākajiem partneriem ir Baltkrievija, no kuras jau piesaistītas naftas produktu kravas, bet rindā gaida traktortehnikas tranzīts. Lai arī Baltkrievija var būtiski mīkstināt iespējamā Krievijas kravu krituma sekas, nepieciešami citi virzieni. Aizvien liels potenciāls redzams Ķīnas kravu piesaistē. Tomēr iegūt tās izrādījies grūtāk nekā domāts. Šobrīd Ķīnas kravas apkalpo Vācija.
„Mēs esam mazliet uz ziemeļiem, un mēs šajā koridorā neiederamies. Tāpēc mēs strādājam, lai šeit būtu loģistikas centrs gan priekš Skandināvijas, gan Baltijas ar opciju, ja kaut ko tālāk, tad ir mūsu ostas. Bet te dzelzceļš neko viens nevar. Ir vajadzīgas loģistikas atbalsts, sapratne no Ķīnas,” skaidro “Latvijas dzelzceļa” prezidents Uģis Magonis.
Jau nākamnedēļ satiksmes ministrs Anrijs Matīss dosies vizītē uz Vāciju. Tur paredzēta tikšanās ar Vācijas dzelzceļa - “Deutsche Bahn” - vadību. Mērķis – vienoties par Skandināvijai domāto Ķīnas kravu eksportu caur Latviju.
