Jaunajam “Latvijas dzelzceļa” vadītājam Edvīnam Bērziņam, kuram amata iegūšanā izšķirošo lomu nospēlējusi viņa dalība “RailBaltic” projektā, darbu uzņēmuma vadītāja krēslu nākas uzsākt visai sarežģītos apstākļos, jo šī gada pirmie divi mēneši ir sākušies ar visai strauju kravu apjoma kritumu.
Bērziņš tomēr norāda, ka uzņēmums sadarbībā ar citām institūcijām aktīvi strādā, lai piesaistītu kravas, piemēram, no Ķīnas un Kazahstānas, un rezultātam ātrāk vai vēlāk būtu jābūt. “Man ir pārliecība, ka šīs sarunas vienā brīdī nostrādās. Un saņemot garantijas, ka tranzīta ceļš pa Latviju ir pietiekami drošs, efektīvs un ekonomiskas, kravas arī varētu parādīties,” saka Bērziņš.
“Latvijas dzelzceļa” akcionāra – Satiksmes ministrijas – valsts sekretāre vietniece Džineta Innuse gan norāda, ka konkrēti mērķi par kravu piesaistes apjomiem “Latvijas dzelzceļa” vadībai izvirzīti netiks, jo lielākā daļa to ietekmējošo apstākļu nav tieši saistīti ar valdes darbību. “Mēs nevaram izvirzīt neizpildāmus uzdevumus, tādējādi faktiski nesaņemot rezultātu. Tieši pretēji – jautājums par to, cik dzelzceļa vadība spēs stabili strādāt, nodrošināt visu iespējamo kravu piesaisti, saņemšanu, kuras var apstrādāt. Mēģināt rast jaunus risinājumus gan tarifu jautājumiem, gan pakalpojumu jautājumiem, lai veicinātu interesi par tieši pārvadājumu veikšanu pa Latvijas dzelzceļu,” saka Innuse.
Saskaņā ar Edvīna Bērziņa teikto, bažas par to, ka dzelzceļa darbību varētu ietekmēt ārpolitiskas norises, ir samazinājušās un kravu plūsmu pat pozitīvi varētu ietekmēt Krievijas veiktie dzelzceļa remontdarbi. “Vienu brīdi bija ļoti lielas bažas - tas bija pagājušajā gadā -, ka sākšoties remonti uz Latvijas pusi, un mēs pēc prakses zinām, ka šie remonti var būt ļoti ilgi. Jāsaka, ka pašreizējā brīdī remonti ir izdarīti, un tie patiešām ir uzlabojuši situāciju Krievijas dzelzceļa lielajā nodaļā, kas nāk uz Latvijas pusi. Un infrastruktūra uz Latvijas pusi, mēs varam tiešām teikt, ir uzlabojusies. Bet politiskās ietekmes mēs no Krievijas dzelzceļa puses nejūtam,” sacīja Bērziņš.
Šī gada pirmajos mēnešos dažādās kravu grupās dzelzceļa kravu apgrozījums ir krities par 17–20%. “Latvijas dzelzceļš” šādu kritumu galvenokārt saista ar energoresursu cenu kritumu, kas, piemēram, ogļu eksportu padara nerentablu, norādīja Bērziņš.
Problēmas sagādā arī Krievijas rubļa vājums, kas Krievijas uzņēmējiem kravu transportēšanu caur Latviju ir sadārdzinājis.
Krievijā abu dzelzceļa kompāniju pārstāvji pārrunājuši arī kopīgās ieceres jaunu kravu piesaistē. Ar kādām kravām plānots aizstāt kritumu energoresursu pārvadājumos, pagaidām netiek atklāts. Vienlaikus, kompensējot tranzītkravu kritumu, “Latvijas dzelzceļš” iecerējis attīstīt iekšzemes kravu pārvadājumus.
