Ja vēl dažus gadus atpakaļ LDZ vadība varēja lepoties ar augošu kravu pārvadājumu apjomu, tad pēdējā gadā situācija ir kļuvusi daudz saspringtāka. Ģeopolitiskā saspīlējuma un Krievijas rubļa krituma dēļ kravu apjoms ir samazinājies par 20%. Mazāk pārvadāto kravu nozīmē ne tikai mazākus ieņēmumus “Latvijas dzelzceļam”, bet arī zemākas algas tajā strādājošajiem.
LDz sistēmā šobrīd strādā ap 15 000 strādnieku. Ierindas darbinieka atalgojumu veido pamatalga un ceturkšņa prēmija, kura sasaistīta ar pārvadāto kravu apjomu. Prēmija ir 10%-15% no gada atalgojuma. Ņemot vērā, ka gada pirmajā ceturksnī kravu apjoms krities, strādnieki palikuši bez prēmijām. „Ja apjoms saglabāsies, kāds tas ir līdz šim – tendence mīnus 20%, pēc arodbiedrības aplēsēm (..) tie [atlaižamo darbinieku skaits] varētu būt līdz 500 cilvēku gadā,” saka arodbiedrības vadītājs Aleksandrs Muhlinkins.
Viņu papildina vecākais sliežu meistars Aigars Ūdris. „Mums jau nepietiek cilvēku. Mēs jau pagājušajā gadā samazinājām vecākos sliežu meistaru, brigadieru skaitu, savukārt montieri vienkārši paši iet projām,” viņš saka. Vaicāts, kas notiks, ja alga saruks vēl vairāk, Ūdris atbild: „Tad mēs paliksim bez nekā – paliks viens pats ministrs un vairs nekā”.
LDz vadītājs Edvīns Bērziņš gan uzsver – strādnieku pamatalgas samazinātas netiks. Tāpat pie prēmijām tikšot to dzelzceļa iecirkņu strādnieki, kuros kravu būšot vairāk. Darbinieku skaita samazināšana gan pilnībā netiek izslēgta.
„Mēs skatāmies biznesa procesus – modeļus, kā tos uzlabot, kurās vietās ir funkciju pārklāšanās un kur mēs ar IT tehnoloģijām varam aizstāt cilvēku darbu. Vienkārša lineāra samazināšana nav plānota. Tas ir normāls process,” norāda Bērzinš.
Lai sarūkošo kravu dēļ nebūtu jāpieņem radikāli lēmumi, dzelzceļnieki prasa valsts atbalstu – finansējumu no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa un koncerna peļņas atstāšanu paša uzņēmuma rīcībā.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) pagaidām šādus solījumus vēl nedod. „Pēc pirmajiem mēnešiem mēs krasas izmaiņas nedarīsim, jo budžets ir rēķināts ar kravu kritumu tā, lai nebūtu jāatlaiž cilvēki un strauji jāmazina atalgojumi. Ja situācija neuzlabosies, mēs griezīsimies valdībā,”norāda Augulis.
Jau nākamnedēļ satiksmes ministrs paredzējis doties uz Maskavu, lai ar Krievijas kolēģiem pārrunātu tālāko sadarbību. Alternatīvas kravas Kazahstānā, Ķīnā, Baltkrievijā un Ukrainā meklē arī ''Latvijas dzelzceļa'' vadība. Tomēr aizstāt sarūkošās Krievijas kravas, kuras kopējā bilancē līdz šim veidoja vairāk nekā 60%, var izrādīties grūti.
