Taču nekādu svinīgumu ilgtermiņā Latvijas ostās nemana – apstrādāto kravu apjoms krītas Covid-19 seku dēļ, bet jaunas bažas raisa pēdējā laika notikumi Baltkrievijā un nupat tās amatpersonām piemērotās sankcijas, kas draud ar pretsoļiem no Baltkrievijas. Kā Baltkrievijas notikumi un Covid-19 ir ietekmējuši mūsu ostas?
Konteinerkravas ir drošākais un videi draudzīgākais kravu pārvadāšanas un uzglabāšanas veids, ko savā kravu konjunktūrā vēlas redzēt ikviena osta. Tā par jauno konteinerceltni ātrākai kravu apstrādei uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija). Tā esot iespēja attīstīt loģistikas centrus un radīt pievienoto vērtību caur kravu apstrādi.
Taču no visu kravu struktūrām tieši konteinerkravu apjomu jau pavasarī visvairāk skāra Covid-19 ietekme, atzina Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, gan piebilstot, ka atšķirībā no citām Baltijas jūras ostām Rīga šajā ziņā cietusi vismazāk.
"Pašlaik ir grūti spriest par Baltkrievijas ietekmi. Es teiktu, ka ļoti būtiskas ietekmes vismaz uz esošo ostas apgrozījumu nebūs, jo baltkrievu kravu īpatsvars Rīgā ir samērā mazs.
Maksimāli tas bijis 10%, šobrīd varētu būt kādi 4% no kopējā kravu apgrozījumu. Būtiskākā sadaļa tur ir naftas produkti un konkrēti mazuts.
Mazuta un naftas produktu [apjomu] kritums īstenībā Rīgas ostā bijis vēsturisks, (..) tā tendence bijusi negatīva. Domāju, ka arī šeit ļoti kardināli nekas nemainīsies. Protams, ja politiski kādā rūpnīcā [Baltkrievijā] kas ļoti mainīsies, tā pārtrauks darbu vai kā savādāk, tas, protams, ietekmēs mazuta virzību caur Rīgas ostu," klāstīja Zeltiņš.
Kopumā Rīgas brīvostā apstrādāto kravu apjoms pret pērnā gada rādītājiem bijis par ceturto daļu mazāks, bet lielāko īpatsvaru veidojušas ogles.
Pārvaldnieks Zeltiņš vērtēja, ka ogļu apjoms šogad saruks trīs reizes, lielākoties ģeopolitiskās situācijas un cenu krituma dēļ.
"Mēs aktīvi strādājam gan ar kokmateriālu kravām, kur ir primāri vietējās izcelsmes produkti. Kokmateriāli mums arī ir ar augošu tendenci. Īstenībā kokmateriālu kravas līdz ar ogļu [kravu apjoma] kritumu šobrīd ir lielākā kravu konjunktūra ostā. Tātad tā veido lielāko proporcijas daļu. Otrs būtisks virziens, pie kā mēs darbojamies, ir graudu un graudaugu kravas. Arī tās ir ar augošu, pozitīvu tendenci. Skaidrs, ka tas vienā gadā nekompensēs 8 miljonu tonnu ogļu [kravu] kritumu (..). Bet šie divi virzieni ir ar stabili augošu tendenci," sprieda Zeltiņš.
Bažīgāks par situāciju Baltkrievijā un nule tās amatpersonām piemēroto sankciju ietekmi uz ostu darbu ir biedrības "Baltijas asociācija – transports un loģistika" valdes loceklis un izpilddirektors Ivars Landmanis.
"Nākotnē neizskatās neko cerīgi. Ja Baltkrievija noteiks kādas atbildes sankcijas, tad, protams, ka var ietekmēt. Zinām, uz Latviju nāk gan naftas produkti, gan arī ļoti daudz šķeldas (..). Ja tā pagriežas projām, tad, protams, tas ietekmēs.
Beidzās ogles no Krievijas, tas kritums bija liels, un tad Baltkrievijas kravu īpatsvars mūsu tranzītā kļuva daudz lielāks.
Piemēram, uz Ventspili iet šķelda un naftas produkti, tas ir mazuts. Ja tie pazūd, tad kritums ir pāri par diviem miljoniem tonnu," klāstīja Landmanis.
Savukārt Covid-19 ietekmes dēļ esot apgrūtināta ostu attīstība, jo izpaliek klātienes tikšanās un jaunu sadarbības veidu meklējumi. Tomēr satiksmes ministrs Linkaits pagaidām nav tik skeptisks.
"Vērojam arī to, vai ir gaidāma kāda ietekme uz mūsu ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju.
Pagaidām mēs nekādas pārmaiņas kravu plūsmā nejūtam, līdz ar to tikai sekojam notikumu attīstībai.
Protams, situācijā, kad jau ir samazinājusies kravu plūsma no Krievijas, jebkura tonna kravu mūsu tranzīta nozarei ir svarīga, bet, kā jau teicu, pašlaik ekonomiskās sadarbības jomā nekādu pārmaiņu nav, vērojam notikumu attīstību," sacīja ministrs.
Jau pērn teju visās Latvijas ostās bija vērojams ievērojams kravu apjoma kritums, vien Ventspils osta uzrādīja nelielu kāpumu. Gandrīz trešdaļu no kuģos iekrautā apjoma veido ogles, piektdaļa ir naftas produkti, kam seko kokmateriāli, konteineru kravas, minerālmēsli un labība.
KONTEKSTS:
Šā gada 31. augustā trīs Baltijas valstis paziņoja par sankciju ieviešanu pret Aleksandru Lukašenko un vēl 29 viņa režīma amatpersonām, kas atbildīgas par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un vardarbīgu miermīlīgo demonstrāciju apspiešanu. Līdzīgas sankcijas gatavojas ieviest arī Eiropas Savienība kolektīvi. Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs paziņoja, ka Minska atbildēs Baltijas valstīm uz to lēmumu.
