Kravas pārvadājumu šoferu trūkums arī Latvijā – firmas zaudē ieņēmumus, veikali – preces

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pēdējo nedēļu laikā plašumā iet šoferu trūkums un tā radītās problēmas autopārvadājumu nozarē Eiropā. Tomēr šādas problēmas mums ir daudz tuvākas, nekā varbūt varētu domāt.

Kravas pārvadājumu šoferu trūkums arī Latvijā – firmas zaudē ieņēmumus, veikali – preces
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pandēmija, izstāšanās no Eiropas Savienības un citas ligas radījušas krīzi Lielbritānijas pārvadājumu sektorā, kur novērojams kravas automobiļu šoferu deficīts. Tas negatīvi ietekmē piegādes tirgotājiem un citās nozarēs strādājošajiem. Autopārvadājumu asociācija aplēsusi, ka Lielbritānijai vajadzīgi vēl 100 tūkstoši autovadītāju, lai apmierinātu pieprasījumu pēc šoferiem.

Latvijas Radio zināmi vairāki gadījumi, kad no Latvijas emigrējuši iedzīvotāji ar kravas auto tiesībām kabatā saņēmuši valsts sektora vēstules ar darba piedāvājumiem.

Tomēr Anglija, kur šī krīze izskan visskaļāk, nav vienīgā ar šoferu trūkumu. Arvien vairāk to izjūt arī Latvijas uzņēmēji.

Autopārvadājumu firmas “Heders” saimnieks un Autopārvadātāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Arkādijs Praiss pastāstīja, ka problēma nav radusies šodien, bet uzkrājusies daudzu gadu garumā. Ar kravas pārvadājumiem Praiss nodarbojas vairāk nekā 25 gadus. Tagad kravas šofera profesijai vairs neesot prestiža.

“Jaunā paaudze kategoriski negrib strādāt nozarē, kur nav komforta.

Tālbraucēju darbs paredz ilgus komandējumus, būšanu prom no mājām, dzīvošanas neērtības. Jaunie vīrieši negrib mācīties par kravas mašīnu šoferiem, lai gan algas tagad ir pieklājīgas un ir arī citi labumi, piemēram, iespēja nokļūt ārzemēs. Alga ir virs tūkstoša eiro un var arī sasniegt divarpus tūkstošus,” pastāstīja Praiss.

Latvijā ir 20 tūkstoši kravas auto licenču, bet mums nav 20 tūkstoš autovadītāju. Arkādijs Praiss aplēsis, ka šoferu ir labi ja puse no licencēm. Tāpēc preces uz Latviju ved ilgāk un ar kavējumiem, bet eksporta lietas – kokmateriālus, metālu, kūdru un citas – mūsu kompānijas jau var izvēlēties – vest vai nevest, tādējādi audzējot cenas.

“Zinu uzņēmumu, kuram pie durvīm stāvēja tukša mašīna, jo nav šoferu. (..) Nepietiek šoferu. Bankas mums dod kredītus. Man katru dienu zvana cilvēki, es ņemu tikai to darbu, kas man patīk,” pastāstīja Praiss.

Šo iemeslu dēļ kompānijas cenšas nolīgt trešo valstu pilsoņus darbam Latvijā un starpvalstu pārvadājumiem.

Ko par šoferu trūkumu saka viens no nozares līderiem kompānijas “Kreiss” vadītājs Andrejs Kuzņecovs? “Mums ir nodaļa, kura nodarbojas ar meklēšanu, apmācību, legalizāciju. Bet Praisam tādas nodaļas nav. Viņi meklē, izejot ārā un kliedzot: ir šoferi, ir šoferi? Mums laikam ir vieglāk.”

Kuzņecovs atklāja, ka uzņēmumā 70% šoferu ir no trešajām valstīm, arī no Ukrainas. “Visā Eiropā tuvākajos septiņos gados 60% no visiem šoferiem ies pensijā. Neviena valsts nopietni nepieiet maiņas izaudzināšanai,” sacīja Kuzņecovs.

Autopārvadājumu firmas “Heders” īpašnieks un Autopārvadātāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Praiss zināja stāstīt, ka citās valstīs, piemēram, Lietuvā un Polijā, trešo valstu darbaspēka piesaiste ir vienkāršāka. Pie mums ilgāks laiks paiet vīzas kārtošanā, turklāt tas ir dārgāk un sarežģītāk. Piemēram, Polijā kravas mašīnas šoferis visu varot nokārtot vienā dienā, bet pie mums tas aizņem no divām nedēļām līdz pat mēnesim.

Pašam Praisam atbraucis potenciālais darbinieks no Krievijas. Sākumā nācies desmit dienas pavadīt karantīnā, tad varēja sākt reģistrēt dokumentus un kārtot atbilstošo kvalifikāciju Ceļu satiksmes un drošības direkcijā, kur tādas lietas darāmas klātienē.

Arī bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtēja, ka pandēmija īpaši skārusi pārvadājumu nozari. Laiku aizņem formalitātes, apgrūtināta trešo valstu šoferu strādāšana pie mums, turklāt šie autovadītāji arī biežāk saslimst.

Kādas ir autovadītāju trūkuma sekas? “Cenu spiediens. Situācija ar loģistiku – ne tikai šoferiem, bet arī jūras pārvadājumos – ir sarežģīta visā pasaulē. Trūkst jaudas, un vienlaicīgi ir pieprasījums pēc dažādām precēm. Covid-19 pandēmijas ietekme ir ļoti spēcīga, jo pakalpojumi daudzās vietās vēl nav pilnvērtīgi pieejami. Līdz ar to cilvēki vairāk naudas tērē precēm. [..] Daudzu preču krājumi noliktavās ir relatīvi zemi. Līdz ar to gan rūpniecībā, gan loģistikā ir liels pieprasījums.

Tādas uzkrātas strukturālas problēmas ar paaudžu maiņu šobrīd satiekas ar ļoti spēcīgu pieprasījumu,” skaidroja Āboliņš.

Tomēr situāciju pie mums vēl būtiskāk varētu nokaitēt Lietuvas nacionālās autopārvadātāju asociācijas “Linava” paziņojums, ka arvien vairāk turienes uzņēmumu meklē iespējas biznesu  pārcelt uz citām Eiropas valstīm, tajā skaitā Latviju, jo izjūt ne tikai šoferu trūkumu, bet arī kritizē nesakārtotu biznesa vidi kaimiņvalstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti