Rindas uz robežas
Tūkstošiem kravas auto gaida rindā uz robežas šķērsošanu. Šāds skats jau vairākas diennaktis paveras 50 līdz 60 kilometrus pirms Polijas robežas Čehijā, Vācijā, arī Lietuvā.
“Lai tiktu no Lietuvas uz Poliju, vajag divas diennaktis,” stāsta Autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko. Viņš skaidro –
lai arī kravas transporta kustība caur Poliju nav aizliegta, uz robežām ieviestie ar Covid-19 saistītie drošības pasākumi to pamatīgi nobremzējuši.
“Šoferim vajag aizpildīt deklarāciju, kur viņš bija, kurā valstī, no kuras valsts viņš brauc, kur bija pēdējais reiss izpildīts, pārbauda temperatūru. Un tad, ja viss kārtībā, viņu palaiž tālāk. Uz vienu mašīnu tas aizņem kādas 20 – 30 minūtes. Bet vakardien bija saplīsuši temperatūras rādītāji uz poļu robežas, viņi nestrādāja, viņi nelaida vispār kādu brīdi, kamēr atveda citus rādītājus. Un tagad viņi atsāka no rīta tikai strādāt. Un rinda jau sākās līdz Marijampolei no mūsu puses, tas nozīmē ap 65 kilometri. Pilnīgi aiziet līdz tam, ka mašīnas, kuras brauc uz Poliju bez kravas, pēc kravas, tiek atgrieztas atpakaļ,” zina stāstīt Pociluiko.
Pārvadātāji arī uzsver, ka milzīgo rindu dēļ fūru vadītāji vairs fiziski nevar ievērot starptautiski noteikto darba un atpūtas režīmu. “Mēs pieradām pie kopējās Eiropas, pieradām, ka braucam un ir kopēja likumdošana, kopēji bezrobežu ceļi. Tagad tas ļoti sit cilvēkiem pa nervu sistēmu,” saka Pociluiko.
Iesaistās valsts līderi
Problēmas, kas radušās uz Vācijas–Polijas robežas, pārrunātas arī Rīgas pilī. Uz tikšanos ar Valsts prezidentu Egilu Levitu bija ieradies premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). “Polija daudziem par pārsteigumu pieņēma vienpusēju lēmumu,” atzina premjers.
Gan Kariņš, gan Levits pēc tikšanās uzsvēra, ka preču, tostarp pārtikas un medikamentu kustība Eiropas iekšienē apstāties nedrīkst. “Vakar man bija telekonference ar visiem Eiropas valdību vadītājiem, un tur mēs pārrunājām tieši šo jautājumu, ka vienotais tirgus īpaši uz brīvu preču kustību, to nedrīkst ietekmēt. Polijas valdība sola izveidot ātrākus koridorus, tai skaitā uz robežām. Es domāju - drīzāk tas jautājums ir, kad tas izdosies,” sacīja Kariņš.
Situāciju uz Polijas robežas trešdien Levits pārrunāja ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu, kurš informēja, ka drīzumā tiks atvērtas divas jaunas robežpārejas uz Vācijas–Polijas robežas, lai samazinātu rindas uz robežas.
Lūdz valsts atbalstu
Situācija uz Polijas robežas likusi arī kravu pārvadātājiem līdzīgi kā vairākām citām nozarēm lūgt valsts atbalstu.
“Ja pārvadātājs plāno, ka viņš nobrauks 12 tūkstošus kilometru pa mēnesi, viņam visa tā matemātika iet no tāda cipara. Ja viņš ar šo situāciju var nobraukt 5000 kilometru, protams, tur nekāda matemātika nesanāks – nevarēsim samaksāt ne līzingus, ne nodokļus, ne normālu algu, ko šoferim vajag,” skaidro Pociluiko.
Lielveikalu ķēdes “Maxima” un “Rimi” Latvijas Televīzijai apliecināja, ka
preces iepirktas ar rezervi un pagaidām noliktavās to netrūkst.
Tomēr Pārtikas uzņēmumu federācija uzsver, ka ilgtermiņā milzīgie sastrēgumi uz Polijas robežām varētu apgrūtināt pārtikas piegādi.
KONTEKSTS:
Izplatoties vīrusam Covid-19, daudzas valstis ierobežojušas pārvietošanos pāri to robežām. To starpā ir Polija, kura no 15. marta ieviesusi virkni drošības pasākumu. 10 dienas atjaunota robežkontrole, ārvalstniekiem liegta ieceļošana Polijā (izņemot tos, kuri strādā vai pastāvīgi dzīvo valstī; netiek ierobežoti kravu pārvadājumi, uz robežas kravas automašīnas vadītājam ir jāiziet sanitārā kontrole), pārtraukta aviosatiksme un vilcienu satiksme ar ārvalstīm.
Tā kā vairāki Latvijas iedzīvotāji vēlējušies atgriezties mājās caur Poliju, sākotnēji tika solīts transporta koridors caur valsti. Taču vēlāk situācija sarežģījusies, un daļai iedzīvotāju nākas doties uz prāmi.
Starptautiskie kravu pārvadājumi ir atļauti. Saraksts ar robežkontroles punktiem, kas darbojas, pieejams šeit.
