Krāslava jau ir ceturtā vieta Latvijā un pirmā Latgalē, kur dāņu apģērbu ražotājs „Nybo” ir atvēris savu filiāli. Eiropā uzņēmums darbojas kopš 1962. gada.
“Mēs esam dāņu šūšanas uzņēmums ar diezgan lielu pieredzi šūšanos pakalpojumos klientiem visā Eiropā. Latvijā mums ir četras filiāles; centrālais ofiss ir Dobelē, un filiāles ir Talsos un Jelgavā. Mēs sadarbojamies arī ar šūšanas uzņēmumiem, kuri mums piedāvā ārpakalpojumus. Šogad mēs pieņēmām stratēģisku lēmumu ienākt Krāslavā,” pastāstīja „Nybo Latvia” sagādes ķēdes vadītāja Gunta Ābika.
Astoņas jaunas darbavietas šuvējām radījis jau piektais šūšanas uzņēmums Krāslavā. Darbu tur radušas pārsvarā bezdarbnieku rindās esošās sievietes bez pieredzes šūšanas jomā.
“Pie mums Krāslavā ir četras šūšanas firmas, mūsējā ir piektā. Kopā ar mani esam astoņi cilvēki. Vairāk nāk no ielas cilvēki, bezdarbnieki, kuri reģistrējušies biržā un nav darba, meklē to. Šūšana tas ir tāds optimālākais sieviešu darbs, uz gateri iet smagi, tas ir vīriešu darbs. Nāk, mēģina, sanāk – šuj. Mācām tepat uz vietas. Šuvējas, kuras ir mācījušās, ir tikai divas, es esmu trešā. Pārējās apmācām,” pastāstīja filiāles vadītāja Valentīna Jankovska.
Krāslavietei Ivetai šūšana ir pavisam jauns amats pēc 20 gadiem, kas nostrādāti izglītības sfērā. “Esmu pirmsskolas skolotāja, neesmu vakcinējusies [pret Covid-19], un bija jāatstāj darbs. Tāpēc vajag kaut ko mainīt, tagad esmu te. Krāslavā ir bezdarbs,” pastāstīja Iveta.
Šūšanas arods nav viegls, taču noteikti ir cilvēki, kam tas varētu patikt, īpaši jaunās paaudzes vidū, pārliecināta Iveta. “Es tikai mēnesi strādāju, un man ir grūti. Es meklēju darbu un nolēmu pamēģināt, kā tas ir.
Bet nav tik viegli. Varbūt jaunām meitenēm, kas tikko mācās, ir vieglāk,” atzina Iveta.
Krāslavā – līdzīgi kā pārējās filiālēs Latvijā – tiek šūts darba apģērbs. Šobrīd vēl bez konkrētiem apjoma normatīviem, jo primāri jaunajiem darbiniekiem ir apgūt nepieciešamās prasmes. “Tas ir darba apģērbs. Pagaidām mums normas nav, bet cenšamies, lai būtu kvalitāte un lai būtu vairāk. Sākumā bija kādi 20–30 gabali dienā, tad tagad jau ap 100,” pastāstīja Jankovska.
Kopš 2020. gada sākuma SIA „Nybo Dobele” Latvijā ir ieguvis ISO sertifikātu, kas apliecina uzņēmuma darbības procesu kvalitātes atbilstību starptautiskiem standartiem. Visa saražotā produkcija tiek eksportēta.
“Mēs sākam lēnām, sākam šūt vieglos darba apģērbus – jaciņas, bikses medicīnas un viesmīlības pakalpojumu darbiniekiem. Mūsu produkcija ir simtprocentīgs eksports. Produkcija tiek konsolidēta Dobelē, kur mums ir galvenā mītne, un tālāk tā tiek nosūtīta mūsu mātes kompānijai uz Dāniju, uz Viborgas pilsētu. Tālāk darba apģērbi tiek vesti uz Rietumeiropu, Zviedriju, Vāciju, Šveici. Tie ir mūsu primārie noieta tirgi,” pastāstīja „Nybo Latvia ” sagādes ķēdes vadītāja Gunta Ābika.
Krāslavā kopumā ir labas šūšanas jomas tradīcijas – tur izveidojušās profesionālu šuvēju dinastijas. Turklāt vairākus gadus tur veiksmīgi darbojas Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālā struktūrvienība, kas pielāgo apmācību programmas atbilstoši uzņēmēju interesēm un pieprasījumam pēc darbaspēka.
Tāpēc dāņu apģērbu ražotājs „Nybo” izvēlējās šo Latgales mazpilsētu par vienu no savu filiāļu vietām.
“Krāslavā ir ļoti potenciāls darbaspēks. Krāslava vēsturiski labi zināma pilsēta, kurā ir koncentrētas tieši šuvējas.
Un šuvēju darbs ir ļoti labā un kvalitatīvā līmenī. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc mēs izvēlējāmies Krāslavu. Otrs iemesls ir tas, ka mēs gribam paturēt savas ražošanas Latvijā, lai nebūtu jāveic ražošanas pakalpojumu pieprasījums ārpus Latvijas. Un mēs skatījāmies uz Latvijas pilsētām, kur potenciāli mēs varētu attīstīties. Krāslavā ir šis šuvēju potenciāls, kas nav katrā pilsētā Latvijā. Mēs veicām izpēti, un Krāslavā bija tas moments, ka ir cilvēki ar pieredzi, ir šuvēji un ir cilvēki, kas vēlas strādāt,” pastāstīja Ābika.
Konkurence šūšanas nozarē, ņemot vērā lielo šūšanas uzņēmumu skaitu Krāslavā, pastāv. „Nybo” plāni attīstīties Krāslavā šūšanas nozarē lieli, arī paplašinot darbaspēka apjomu.
“Mēs gribētu līdz šī gada beigās kā minimums iziet uz 15 cilvēkiem, kas būtu šīs papildu darbarokas, un nākamgad attīstīties jau daudz straujāk,” apliecināja Gunta Ābika.
Krāslavas novada pašvaldība gatava izbūvēt vēl jaunus angārus pilsētas rūpnieciskajā zonā, kur potenciāli uzņēmums varētu attīstīties un paplašināties.
