Krājbankas administratoram kopumā izdevies atgūt aptuveni 70 miljonus latu

Pēc četru minibanku un telpaugu pārdošanas pagājušajā nedēļā Krājbankas administratoram kopumā izdevies atgūt aptuveni 70 miljonus latu no bankrotējušās bankas. Taču noguldījumu garantiju fondam bankai vēl jāatdod trīsreiz lielāka summa, nemaz nerunājot par pārējiem kreditoriem. Par spīti tam, ka lielākie darījumi vēl priekšā un cīņa par ārzemju bankās iestrēgušo naudu prasīs gadus, bankas administrators ir optimistiski noskaņots.

Pēc Krājbankas bankrota pasludināšanas gandrīz divsimt izsolēs izlikti visdažādākie bankas aktīvi - sākot ar nekustamajiem īpašumiem, beidzot ar radiostaciju, luksusa automobiļiem, lidmašīnām, motorlaivu un gaisa balonu, kuru gan neviens tā arī negribēja pirkt. No izsolēm bankas administrators ieguvis aptuveni 12 miljonus, bet kopā ar atgūtajiem kredītiem - 70 miljonus.

Bankas lielākā vērtība - kredītportfelis - sadalīts piecās daļās pēc kredīta veidiem un notiek pārrunas ar potenciālajiem pircējiem. Pircējs vienam no šiem kredītportfeļiem varētu būt zināms tuvākajā laikā, bet administrators neatklāj detaļas, kamēr darījums nav noslēdzies.

Krājbankas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis stāsta, ka vienlaikus ārvalstu tiesās notiek cīņa par ārzemju banku kontos iestrēgušajiem vairāk nekā 100 miljoniem latu, kuru apķīlāšana no iepriekšējās vadības puses bija iemesls, kādēļ uzraugi banku aizvēra. Pagaidām uzvarēta viena pirmās instances tiesa Ukrainā, bet tai sekos apelācijas sūdzības.

Noguldījumu garantiju fondam, caur kuru Krājbankas klienti atguva noguldījumus līdz 70 tūkstošiem latu, bankai vēl jāatmaksā aptuveni 230 miljoni. "Mēs ceram, ka varēsim atmaksāt pēc iespējas vairāk kreditoriem, ne tikai garantiju fondam,” saka Fīrmanis.

Redzot, kā strādā administrators, Rīgas dome apšauba, ka spēs atgūt kaut daļu no bankā palikušajiem 10 miljoniem. Pašvaldība vairākkārt prasījusi tiesai atcelt administratoru, uzskatot tā darbības ar dažādu aktīvu nodošanu meitasfirmām par pretējām kreditoru interesēm.

Domes advokāts Jānis Strencis pauž, ka Krājbankas aktīvus vajadzētu pārdot ātrāk un izdevīgāk, līdzīgi kā realizēja Hipotēku un zemes bankas komercdaļu. „Kredītportfeli varēja pārdot, aktīvu portfeli varēja pārdot, tos pašus dzīvokļus. Administrators mēģina visu pārdot par vienam, mokās, pilnīgi neefektīvi strādā. Viņš ir spiests algot darbiniekus, kuru izmaksas pērn bija 5 miljoni. Tātad 6% no summas, ko prasa nenodrošinātie kreditori, administrators ir samaksājis darbiniekiem," saka Strencis.

Bet Fīrmanis skaidro, ka banka neatgūtu vēlamo, ja vienlaicīgi pārdošanā izliktu, piemēram, visus aptuveni 500 dzīvokļus. Daudzi no tiem ir reģionos uz būtiski kritusies to vērtība. „Nevaram vienā izsolē pārdot dzīvokli Alūksnē ar gaisa balonu un telpaugiem, kas tika izsolīti."

Pašam administratoram atlīdzībā pusotra gada laikā izmaksāti 3 miljoni latu. KPMG gan uzver, ka tā nav peļņa, bet no šīs naudas tiek algoti kopskaitā 30 cilvēki parādu atgūšanai.

„Es noteikti neesmu piesavinājies, neesmu veicinājis piesavināšanos,"' tā bijušais bankas vadītājs Ivars Priedītis pērnā gada nogalē atbildēja uz Latvijas Radio jautājumu, vai joprojām neatzīst savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos par bankas naudas bloķēšanu par labu trešajām personām. Policija turpina lietu izmeklēt, aizdomās turamā statuss lietā ir vēl četrām personām, arī bijušajam bankas akcionāram Vladimiram Antonovam, kurš slēpjas Londonā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt