Sadaļas Sadaļas

KP soda Jelgavas pašvaldību par konkurences slēgšanu atkritumu apsaimniekošanā pilsētā

Konkurences padome (KP) sodījusi Jelgavas pilsētas pašvaldību par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nepamatoti un neatbilstoši normatīvajam regulējumam nodrošinot savai kapitālsabiedrībai SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” tiesības darboties sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū Jelgavā. Rezultātā uz vairāk nekā septiņiem gadiem tirgus tika noslēgts konkurencei.

Par īstenoto konkurences pārkāpumu KP piemēroja Jelgavas pilsētas pašvaldībai naudas sodu 51 123 eiro apmērā.

KP informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir pienākums organizēt atkritumu savākšanu un pārvadāšanu Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, tostarp nosakot kārtību, kādā notiks atkritumu apsaimniekošanas no to savākšanas līdz apglabāšanai. Normatīvajā regulējumā noteikts, ka Latvijā ikvienai pašvaldībai ir rīcības brīvība izvēlēties veidu, kā nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, izvēloties pakalpojumu sniedzēju iepirkuma procedūrā, privātās publiskās partnerības procesā vai “in-house” procedūrā, proti, uzticot pakalpojumu sniegšanu savai kapitālsabiedrībai.

Jelgavas pilsētas pašvaldība no 2004. gada nodrošina atkritumu apsaimniekošanu, piemērojot “in-house” procedūru. Taču, izvēloties pakalpojumu sniedzēju, pašvaldībai jāīsteno pilnīga kontrole pār kapitālsabiedrību, neiesaistot privāto kapitālu. Vienlaikus uzņēmumā SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”, kuram nodota sadzīves atkritumu savākšana un pārvadāšana Jelgavas pilsētā, 51% pamatkapitāla daļu pieder Jelgavas pašvaldībai, taču 49% pamatkapitāla daļu pieder privātam tirgus dalībniekam SIA “Kulk”.

Gadījumā, ja pašvaldība pati iesaistās pakalpojumu sniegšanā, uzskatāms, ka pašvaldība darbojas privāto tiesību jomā. Savukārt situācijā, kad pašvaldība nodod atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma izpildi savai kapitālsabiedrībai, piemērojot “in-house” principu un nerīkojot publisko iepirkumu, uzskatāms, ka pašvaldība pati nodrošina pakalpojuma sniegšanu, kas tādējādi nozīmē, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība veic saimniecisko darbību. Tā rezultātā Jelgavas pilsētas pašvaldības rīcība ir pakļauta dominējošā stāvokļa ļaunprātības izmantošanas aizliegumam.

2006. gadā tika grozīts Atkritumu apsaimniekošanas likums, kas noteica, ka pašvaldība līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju drīkst slēgt tikai uz noteiktu termiņu – ne īsāku par trim un ne garāku par pieciem gadiem. Tādējādi līgumi, kas noslēgti nepiemērojot vai neatbilstoši piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu, bija izbeidzami līdz 2013. gada jūlijam. Jelgavas pilsētas pašvaldība šo pārejas periodu neņēma vērā un arī pēc 2013. gada turpināja nepamatoti izmantot “in-house” izņēmumu un sadarboties ar SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”, norādīja KP.

Tā rezultātā pašvaldība izmantoja savu dominējošo stāvokli un vairāk nekā septiņus gadus pēc grozījumos noteiktā līgumu darbības termiņa ir nodevusi tiesības konkrētajā tirgū vienam tirgus dalībniekam, tādējādi izslēdzot citus potenciālos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējus, nedodot iespēju citiem tirgus dalībniekiem piedāvāt savus pakalpojumus.

“Jelgavas pilsētas pašvaldības rīcības rezultātā, ilgstoši noslēdzot sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgu,

iedzīvotāji nevarēja saņemt izvēles ziņā, iespējams, kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu, ko savukārt var iegūt, izvēloties pakalpojumu sniedzēju konkurences cīņā,” paziņojumā medijiem norādīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Konkurences padomes Juridiskā departamenta direktors Valentīns HitrovsEdgars Kupčs

Savukārt KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs Latvijas Radio sacīja: "Lai gan pašvaldībai nav liegts patstāvīgi sniegt pakalpojumu, tomēr - ja tas tiek darīts ar privāto partneri vai piesaistot privāto kapitālu, tad ir nepieciešams rīkot atklātu konkurences procesu. Šādā procesā jebkurš privātais pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs iesniegt savu piedāvājumu, un tad brīvas konkurences cīņas rezultātā ir iespējams izvēlēties labāko piedāvājumu."

Kā norādīja Hitrovs, šajā gadījumā, pašvaldībai kavējot brīvas konkurences procesu, tika konstatēts pārkāpums.

Ņemot vērā, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana šajā lietā izpaudusies kā Jelgavas pilsētas pašvaldības rīcība, izvēloties pakalpojuma sniedzēju veidā, kas neatbilst normatīvajam regulējumam, KP naudas sodu 51 123 eiro apmērā piemēro pašvaldībai. Savukārt SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” bez pašvaldības iniciatīvas un lēmuma slēgt pakalpojuma līgumu nebūtu iespējas iegūt dominējošo stāvokli sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū, tādējādi kapitālsabiedrības rīcībā nav saskatāms pārkāpums par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt