KP: Pašvaldību iesaistīšanās biznesā turpina deformēt Latvijas ekonomikas attīstību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pašvaldību lielā vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā turpina deformēt Latvijas ekonomiku un tās attīstību, un ir vēl tāls ceļš ejams, līdz pašvaldības būs pilnībā ierobežotas iekļauties uzņēmējdarbībā.

To intervijā Latvijas Radio raidījumam „Aktuālais temats” sacīja Konkurences padomes (KP)  vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Novērots, ka biznesā visvairāk vēlas darboties tās pašvaldības, kur ekonomiskais stāvoklis nebūt nav tas sliktākais. Tāpēc tās dibina jaunus – pašvaldību - uzņēmumus vai arī piešķir priekšrocības saviem, jau pastāvošiem uzņēmumiem.

Izmaiņas likumdošanā, kas paredz, ka pašvaldībām ir pienākums konsultēties ar Konkurences padomi, pirms tās veido jaunus uzņēmumus, ir tikai pirmais solis, teica Ābrama. Problēma ir faktā, ka KP trūkst mehānisma, kā apturēt pašvaldību ieiešanu uzņēmējdarbībā.

Ābrama atgādināja, ka jautājums par pašvaldību darbošanos biznesā nav pašvaldību jautājums, bet gan visas valsts attīstības jautājums. Viņa norādīja, ka pašvaldību dibināti uzņēmumi bojā konkurenci, nereti palielina cenas, kā arī rada apstākļus, kuros sarūk sniegto pakalpojumu vai preču kvalitāte.

Ābrama arī minēja piemērus, kad pašvaldību uzņēmumi deformē tirgu. Piemēram, ļoti daudz Saulkrastos dzīvojošo bija neapmierināti, ka pašvaldība spieda atteikties no līdzšinējā atkritumu apsaimniekotāja, tā vietā piedāvājot pašvaldības atbalstītu uzņēmumu. Notiekot izmaiņām, cenas pieauga.

Spilgts piemērs ir arī pašvaldību laikraksti, kuru pastāvēšana deformē reklāmas tirgu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti