KP «Latvijas dzelzceļam» piemērojusi 5,7 miljonu eiro sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu tirgū

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu Valsts AS "Latvijas dzelzceļam" piemērojusi 5,7 miljonu eiro sodu. "Latvijas dzelzceļš” nepiekrīt konkurences padomes pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. Uzņēmums plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par padomes lēmuma atcelšanu. Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) norādījis, ka konkurences padomes pieņemtais lēmums liecina, ka bažām par konkurences kropļošanu ir bijis pamats. 

ĪSUMĀ:

  • Konkurences padome konstatējusi pārkāpumus VAS "Latvijas dzelzceļa" meitas uzņēmuma "LDz Cargo" darbībā.
  • Uzņēmums padomes lēmumu neuzskata par pamatotu; tiesā iesniegs pieteikumu par lēmuma atcelšanu.
  • Konkurences padome lietu ierosināja 2018. gadā pēc saņemtā AS “Baltijas ekspresis” iesnieguma.
  • Satiksmes ministrs uzskata, ka “Latvijas dzelzceļam” jāveic vēl nopietns darbs, lai kļūtu par uz klientu orientētu un caurskatāmu uzņēmumu.
  • Ekonomists norāda, ka tranzīta nozarē iepriekš jau novērotas problēmas ar biznesa caurskatāmību un sakārtošanu.

Konkurences padome par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu "Latvijas dzelzceļam" piemēro 5,7 miljonu eiro sodu
00:00 / 03:36
Lejuplādēt

Paziņojumā medijiem KP informēja par konstatēto, ka "Latvijas dzelzceļa" meitas uzņēmums “LDz Cargo” ļaunprātīgi izmantojot savu dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, ar dažādām darbībām no 2007. gada apgrūtināja konkurentu darbību dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijā.

Tāpat uzņēmums esot nepamatoti noteicis maksu par privātpersonām piederošo vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem.

Kopumā Latvijā dzelzceļu kravu pārvadājumu tirgū darbojas četri kravu pārvadātāji, norādīja KP.

Konkurences uzraugi norādīja, ka ir aizliegta dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

“Izskatot lietu, ir konstatēti pārkāpumi gan [pakalpojumu] cenošanā, gan arī atsevišķās darbībās par dīkstāves izmaksu iekļaušanu un iekasēšanu. Attiecīgi ir piemērots sods 2,25% apmērā no iepriekšējā gada apgrozījuma. (..) Sods ir piemērots “LDz Cargo”, tomēr, vērtējot solidārās atbildības iespēju, ja sodu nesamaksā “LDz Cargo”, tas pāriet “Latvijas dzelzceļa” atbildībā kā mātes uzņēmumam,” par pārkāpumiem norādīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis. 

Savukārt “Latvijas dzelzceļš” KP lēmumu neuzskata par pamatotu, un iesniegs Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par šī Konkurences padomes lēmuma atcelšanu. 

“Latvijas dzelzceļš” ieskatā, ne mātes uzņēmums kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem. Uzņēmums norādīja, ka arī patlaban ikvienam privātajam pārvadātājam ir neierobežotas un nepastarpinātas tiesības nodrošināt starptautiskos kravu pārvadājumus.

KP lietu par "LDz Cargo" un “Latvijas dzelzceļš” darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018. gada 28.decembrī pēc 2017. gada 7.novembrī saņemtā AS “Baltijas ekspresis” iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētes ietvaros KP padome vērtēja uzņēmumu darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Uzņēmums norādīja, ka pēc informācijas saņemšanas par ierosināto lietu, “Latvijas dzelzceļš” un “LDz Cargo” sniedza padomei visu nepieciešamo informāciju par lietā analizējamajām tēmām.  Lai izskaidrotu iespējami neskaidros jautājumus, uzņēmumi nosūtīja KP kopumā 13 rakstiskus skaidrojumus, kā arī notika vairākas uzņēmuma pārstāvju un Konkurences padomes pārstāvju tikšanās. Tomēr uzņēmums skaidroja, ka šie rakstiski iesniegtie skaidrojumi un tikšanos laikā sniegtā argumentācija netika ņemta vērā. 

“Un mēs uzskatām, ka KP lēmums nav pamatots, jo nav ņemti vērā visu pušu sniegtie argumenti. Tāpēc “Latvijas Dzelzceļš” iesniegs pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā par KP lēmuma atcelšanu. Jāuzsver, ka ne “Latvijas Dzelzceļš”, ne "LDz Cargo" nav lieguši citiem komersantiem ar pārrobežu kravu pārvadājumiem. Un pēc mūsu rīcībā esošās informācijas citi kravu pārvadātāji ir noslēguši sadarbības līgumus gan ar Krievijas, gan Baltkrievijas dzelzceļa uzņēmumiem par šādu pārvadājumu veikšanu,” skaidroja "Latvijas dzelzceļš" pārstāve Ella Pētermane 

Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) norādīja, ka KP pieņemtais lēmums liecina, ka

2019. gada bažām par konkurences kropļošanu ir bijis pamats. 

Izsakot neuzticību “Latvijas dzelzceļa” valdes locekļiem 2019. gada maijā, satiksmes ministra iebildumi cita starpā bija saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas jau tolaik draudēja uzņēmumam un valstij ar nopietnām sekām. Ministrs nebija apmierināts ar toreizējās uzņēmuma vadības vieglprātīgo attieksmi pret KP padomes veikto izpēti.

Ministrs atzīmēja, ka uzņēmuma pašreizējās valdes galvenais darbs ir jaunās darbības stratēģijas, biznesa modeļa un tā rīcības plāna īstenošana, nodrošinot uzņēmuma darbību caurskatāmi un uz godīgas konkurences pamatiem. Vienlaikus uzņēmumam ir jāizvērtē sekas, ko KP lēmums ir radījis uzņēmuma saimnieciskajai darbībai. Jāizvērtē arī “Latvijas dzelzceļa” amatpersonu rīcība konkurences pārkāpuma lietā un zaudējumu piedziņas iespēja no vainīgajām personām, ja stāsies spēkā KP uzliktais sods 5,7 miljonu eiro apmērā.

Savukārt “SEB” bankas ekonomists Dainis Gašpuitis akcentēja, ka līdzīgi precedenti jau ir bijuši, piemēram, ostā.

“Kur dod priekšrocības saistītiem uzņēmumiem, savējiem. Tur arī sistēma bija veidota tā, ka tas nebija atbilstoši brīvas konkurences nosacījumiem. Cik šim lēmumam būs ilgstošs un paliekošs ieguvums, skatoties kā notiek tranzītā un dzelzceļā, kur lielas izmaiņas būs priekšā, ir grūti spriest. Tas drīzāk ir politisks jautājums, jo ņemot vērā uzņēmuma un tranzīta nozares specifiku jāsecina, ka krasas izmaiņas šajā jomā būs nepieciešams veikt.”

Viņaprāt, sabiedrības interesēs būtu, ka tranzīta bizness kļūtu caurskatāmāks un sakārtotāks, jo līdz šim šī nozare ir bijusi pievilcīga pie varas esošajiem. Tai pat laikā tranzīta joma ir specifisks bizness un Gašpuitis neprognozēja, ka potenciālo konkurentu loks varētu būt bezgalīgi plašs.

Detalizētāk par pieņemto lēmumu, kurā vērtēja “Latvijas dzelzceļa” un tās meitas sabiedrības rīcības atbilstība Konkurences likumam, KP sola informēt trešdien, 3.februārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti