KP: Latvija karteļu apkarošanā ir trešā aktīvākā Eiropas Ekonomikas zonā

Latvijas Konkurences padomes (KP) darbs karteļu apkarošanā novērtēts kā trešais aktīvākais starp visām Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) jurisdikcijām, laikā no 2016. gada līdz 2019. gadam piemērojot sodošus lēmumus 11 karteļa lietās. Par to KP informēja, atsaucoties uz “Policy and Regulatory Report” (PaRR) analīzi.

Karteļa lēmumu skaits no 2016. līdz 2019. gadam:

  • Francija     20
  • Čehija        15
  • Latvija       11
  • Polija         8
  • Itālija         7
  • Rumānija   7
  • Spānija      7
  • Dānija        5
  • Grieķija     5
  • Ungārija    5
  • Lietuva      4
  • Slovākija   4
  • Šveice        4
  • Lielbritānija                 3
  • Vācija        2
  • Zviedrija    2
  • Austrija     1
  • Beļģija       1
  • Bulgārija    1
  • Kipra         1
  • Īrija            1
  • Norvēģija 1
  • Portugāle   1
  • Slovēnija   1

Pēdējo trīsarpus gadu laikā visvairāk karteļa lēmumu – kopskaitā 20 – pieņēmusi Francijas konkurences iestāde, otrajā vietā ar 15 lēmumiem kā viena no aktīvākajām kartelistu sodītājām ierindojas Čehija un trešajā vietā ar 11 lēmumiem ir Latvija.

PaRR analīze liecina, ka EEZ valstīs kopumā pieņemti 117 karteļu lēmumi un piemēroti naudas sodi vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā.

2019. gadā 53 karteļu lietas atrodas vēl izpētē, un lielākajā daļā no tām pārkāpumi tiek izmeklēti būvniecības, transporta un pakalpojumu nozarēs.

Vidēji gada laikā kopā visās EEZ valstīs tiek atklāti vairāk nekā 30 karteļi. Katrs trešais lēmums piemērots par pārkāpumiem būvniecības nozarē, katrs piektais – par pārkāpumiem nefinanšu pakalpojumu nozarē, piemēram, apsardzes pakalpojumos, interjera dizaina pakalpojumos un atkritumu apsaimniekošanā, savukārt katrs desmitais sodošais karteļu lēmums skar tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozari.

Visbiežāk – divas trešdaļas no visiem gadījumiem – par karteļu upuriem kļūst valsts iestādes, piemēram, militārajā vai veselības nozarē.

KP norāda, ka karteļi ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums, kuru rezultātā preču un pakalpojumu cenas tiek noteiktas nevis individuāli, bet uzņēmumiem sarunājot tiem izdevīgos cenu līmeņus, ko piedāvāt pircējam. Tāpat karteļa pārkāpumi var izpausties arī citos veidos, piemēram, uzņēmējiem vienojoties par tirgus sadali, dalības nosacījumiem publiskajos iepirkumos vai apmainoties ar komercinformāciju, kas atklāj uzņēmumu attīstības stratēģijas.

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti