70 miljoni eiro – tik lieli, pēc ekspertu aplēsēm, varētu būt LMT un “Lattelecom” sinerģijas ieguvumi, jo šī brīža situācijā uzņēmumu sniegtie pakalpojumi aizvien vairāk papildinātu viens otru.
Savukārt vērtējot situāciju no konkurences viedokļa izskan bažas, ka jaunizveidotais uzņēmums tomēr varētu kļūt pārāk spēcīgs un ilgākā termiņā vēlēsies atsākt cenu palielināšanu sakaru jomā.
Abu uzņēmumu iespējamajai apvienošanai veltītās diskusijas organizētājs, uzņēmuma “Prudentia” vadītājs Kārlis Krastiņš tomēr uzsver, ka konkurencei un klientu interesēm tomēr jābūt līdzsvarā uzņēmēju spēju gūt peļņu.
Viņš norādīja, ka šobrīd konkurence veicina cenu pazemināšanos, taču vidējā divu trīs gadu termiņā tam var būt arī negatīvas sekas – cenas var kāpt vai arī var pazust kāds pakalpojums.
Lai gan pagaidām par iespējamo valstij daļēji piederošos telekomunikāciju uzņēmumu – “Lattelecom” un “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) – apvienošanos, teorētiski tā var radīt būtiskus riskus un veicināt cenu kāpumu, Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Viņa gan uzsvēra, ka šobrīd vēl nevar detalizēti izvērtēt riskus, ko var radīt abu lielāko tirgus spēlētāju apvienošanās, bet var teikt, ka šobrīd tirgū konkurence spēj nodrošināt augstās kvalitātes pakalpojumus par samērīgām cenām.
Iespējamā apvienošanās rada riskus, jo, apvienojot abus uzņēmumus, vienam tirgus spēlētājam būs iespēja piedāvāt kopā vairākus pakalpojumus – televīziju, internetu, datu pārraidi, telefona pakalpojumus - visus kopā, un citi tirgus spēlētāji to nevarētu. Tas ilgtermiņā var paaugstināt cenas, atzina Ābrama.
Tāpēc šāda iespējamo divu uzņēmumu apvienošanās būs jāvērtē ļoti rūpīgi, lai mazinātu iespējamās negatīvas sekas, uzsvēra Ābrama.
Arī bijušais “Baltkom TV” valdes loceklis Ģirts Kiršteins Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” uzsvēra, ka pašlaik Latvijas telekomunikāciju lietotāji dzīvo kā “sakaru paradīzē” – pakalpojumu kvalitāte ir augsta un cenas nav nesamērīgas. Viņš norādīja, ka tas pierāda līdzšinējās telekomunikācijas politikas pareizo virzienu, un nav tā, ka šobrīd būtu kaut kas jālabo.
Arī viņš brīdināja, ka lielākais dominējošais tirgus spēlētājs nākotnē var celt cenas, jo mazie spēlētāji nespēs piedāvāt līdzvērtīgus pakalpojumus –“jaunajam milzim būtu unikālie pakalpojumi”.
Valdība sēdē otrdien nolēma atjaunot darba grupu par valstij daļēji piederošo telekomunikāciju uzņēmumu "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un "Lattelecom" pārvaldību.
Darba grupai būs jārisina sarunas ar skandināvu koncernu "TeliaSonera" par "Lattelecom" un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanu un minēto kapitālsabiedrību attīstību. Darba grupai līdz 1.jūlijam jāizstrādā starpziņojums par abu uzņēmumu nākotni, savukārt līdz 1.septembrim jābūt gatavam gala ziņojumam.
Valdība darba grupu saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām "Lattelecom" un LMT izveidoja jau 2010.gada 30.decembrī. Mainoties valdībām, darba grupā jāieceļ jauni ministri.
Savukārt finanšu konsultanti „Prudentia” ceturtdien rīkoja diskusiju par LMT un “Lattelecom” iespējamo apvienošanos.
Investīciju baņķieri ir pārliecināti, ka uzņēmumi ir jāapvieno. Apvienošana ļaušot apturēt uzņēmumu vērtības krišanos, kas pēdējā laikā novērota gan “Lattelecom”, gan LMT.
“Jāsaka, ka patiesībā šāda fiksēto un mobilo operatoru konverģence ir notikusi visā Eiropā, patiesībā Latvijā ir unikāla tādā ziņā, ka, manuprāt, tikai divās valstīs Eiropas Savienībā fiksētais un mobilais operators nav apvienojušies,” pauda “Porta Finance'' investīciju baņķieris Mikus Janvars.
Apvienošana gan nebūtu vienkārša. Konkurences padomei būs jāizvērtē, vai tādējādi nepasliktināsies konkurences situācija tirgū. Turklāt pēc apvienošanās Latvijas valdība var zaudēt kontroli pār apvienoto uzņēmumu, jo labākās pozīcijās būtu otrs akcionārs - “Telia Sonera”. “Lattelecom” apvienošanos atbalsta. Sākotnējā iniciatīva nākusi tieši no šā uzņēmuma.
Telekomunikāciju nozarē kopējā situācija joprojām runā par labu abu kompāniju apvienošanai, uzskata “Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.
Viņš norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā nozarē nav noticis nekas tāds, kas būtu pretrunā ar plānu konsolidēt telekomunikācijas uzņēmumus, kas darbojas atšķirīgās nozarēs.
Savukārt LMT šo ideju līdz šim noraidīja. Ceturtdien LMT paziņojumā medijiem norādīja, ka līdz šim „Prudentia” nebija zināmi kā telekomunikāciju tirgus eksperti, un vismaz pagaidām oficiāli viņiem nav arī uzticēta šo uzņēmumu vērtēšana, “tāpēc viņu rīcībā nevarētu būt pietiekami daudz informācijas, kas ļautu izdarīt jēgpilnus secinājumus”.
“Vienīgie, kas var kompetenti spriest par uzņēmumu nākotni, ir LMT un “Lattelecom” īpašnieki, kuri nepiedalījās šajā diskusijā. Joprojām gan LMT , gan “Lattelecom” ir vieni no efektīvāk pārvaldītajiem Latvijas uzņēmumiem. Mērķtiecīgās investīcijas LMT tīkla attīstībā, klientu apkalpošanā un pakalpojumu attīstībā turpina dot jaunus ieguvumus visiem klientiem, bet atsevišķu uzņēmumu vēlme nopelnīt uz vērtēšanu un iespējamu apvienošanu (pārdošanu) pievienoto vērtību galvenokārt var dot tikai viņiem pašiem,” uzvērts LMT paziņojumā.
Diskusijās kā viens no argumentiem par labu apvienošanai izskanējis arī tas, ka LMT izaugsme un peļņa spēcīgās konkurences iespaidā pakāpeniski vājinās. Tiesa, LMT vadība, kura pret iespējamo apvienošanos izturas rezervēti, savus darbības rādītājus joprojām vērtē kā labus.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Binde norāda, ka nozarē strauji mainās dažādu pakalpojumu ienesīgums un īpatsvars, bet kopumā, piemēram, iepriekšējais gads vērtējams kā ļoti labs. Viņš norādīja, ka LMT pakalpojumus izmato 1,113 miljoni klientu un tas ir lielākais skaits 23 gadu laikā.
Runājot par iespējamo tālāko nozares attīstību, no vairākiem ekspertiem izskanēja bažas par to, ka, nemainot situāciju, ilgākā termiņā par klupšanas akmeni var kļūt arī atšķirīgas abu uzņēmumu akcionāru – valsts un koncerna “Telia Sonera”
– intereses. Tas izskaidrojams ar iespēju, ka valsts var nebūt gatava uzņēmumos nepieciešamu investīciju veikšanu.
Par LMT un "Lattelecom" valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Iepriekšējās valdības triju ministru darba grupa bija izpētījusi iespējamos risinājumus, kā rīkoties ar valstij piederošajām LMT un "Lattelecom" kapitāldaļām, un atzinusi, ka abu kompāniju kapitāldaļu privatizācija īstermiņā nav nepieciešama, taču ir jāstiprina uzņēmumu sinerģija.
LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (23%), Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs " Lattelecom" (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu "TeliaSonera" (49%).
Savukārt "Lattelecom" piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. Skandināvijas koncernam "TeliaSonera" patlaban pastarpināti pieder 49% "Lattelecom" daļu, bet Latvijas valstij – 51%.
