Tā vērtējot gada sākumā ieviesto likumu, kas paredz piegādātāju aizsardzību no negodīgas komercprakse, secināja Konkurences padome.
Vairums uzņēmēju arī uzskata, ka pretēji cerētajam, mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbība nevis uzlabojusies, bet kļuvusi daudz sarežģītāka.
Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums stājās spēkā šā gada 1.janvārī un tā mērķis bija nodrošināt piegādātāju aizsardzību no tirgotāju īstenotas negodīgas komercprakses – piemēram, nosakot, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevar noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu vai arī pieprasīt atlīdzību par piegādes līguma slēgšanu.
Pēc likuma ieviešanas praksē gandrīz 70% aptaujāto komersantu atzīst, ka sadarbība starp tirgotājiem nav uzlabojusies, savukārt neparasti daudz komersantiem nācies vērsties pēc konsultācijām pie Konkurences padomes. Pēc padoma šajā laikā Konkurences padomē vērsušies teju 200 uzņēmumu.
“Milzīgs skaits uzņēmumu jau ir nokonsultēti, aptuveni 200, piecu mēnešu laikā par kaut kādu konkrētu normu piemērošanu, tas ir nebijis gadījums Latvijas vēsturē, kāda likuma ieviešanas un spēkā stāšanās gaitā,” sacīja Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.
“Jāatzīst, ka arī mums joprojām vēl ir daudz neskaidrību, kur mēs vēl joprojām domājam un meklējam risinājumu, kā padarīt šo likuma piemērošanu vieglāk saprotamu,” atzina Ābrama.
“Mēs aptaujā pārliecinājāmies, ka likuma piemērošana sagādā grūtības tirgus dalībniekiem. Mazumtirgotājiem diezgan liels skaits – 83%, arī vairāk nekā puse piegādātāju norādīja, ka sagādā grūtības, jo likuma piemērošana ir specifiska un detalizēta,” pastāstīja Ābrama.
Viņa norādīja, ka nesaprotamas tirgotājiem un piegādātājiem, piemēram, ir izrādījušās likuma normas par nepamatotu maksājumu aizliegumu, par maksas piemērošanu par preces atrašanos tirdzniecības vietā, kā arī par nepārtikas preču atpakaļ atdošanas ierobežojumu.
“Visbiežāk minētās grūtības ir saistītas ar nepārtikas preču atpakaļ atdošanu. Kā jau es minēju, likums ierobežo mazumtirgotāju tiesības atgriezt preces piegādātājiem, ja precēm nav noieta, izņemot gadījumos, saskaņā ar likumu, ja tā ir jauna, mazumtirgotājam nezināma prece. Bet mēs pārliecinājāmies arī no iesniegumiem, it īpaši nepārtikas preču atgriešanas gadījumā, varētu būt arī tā, ka piegādātāji vēlas saņemt atpakaļ šīs, it īpaši sezonālās, preces,” stāstīja Ābrama.
To, ka būtiskākā līdz šim konstatētā problēma ir nepārdoto preču atpakaļatgriešanas aizliegums, atzīst arī mazumtirgotāji.
Veikalu tīkla Elvi komercdirektore Laila Vārtukapteine norādīja, ka vislielākā problēma ir ar akcijas produktiem.
“Jo, protams akcija nozīmē pazeminātu cenu ar īpašu izvietojumu veikalā. Tad, kad sākas akcija, mēs šo produktu no piegādātāja gribam nopirkt lielākā apjomā, izlikt, bet ja ir mazs lauku veikals un ciemā dzīvo 250 iedzīvotāju, ne vienmēr to izpērk.[..]Finālā kas notiek – šī prece paliek veikalā un beigās mazais veikals sāk izskatīties pēc kaut kādas noliktavas,” sacīja Vārtukapteine.
Kopumā veikalu ķēdei ir izdevies ieviest visas likuma prasības, tomēr vienlaikus viņa atzina – likums nav vienlīdz labvēlīgs dažādiem tirgotājiem, un, piemēram, nepietiekami ņem vērā situāciju mazā veikalā.
Līdzīga situācija ir ne tikai ar pārtiku, bet arī sezonas precēm, piemēram Ziemassvētku rotājumiem, kurus pēc svētkiem neviens nepērk, taču pēc likuma burta, atgriezt atlikumu piegādātājiem nevar. Rezultātā – nedz piegādātājs, nedz veikals nevar patērētājam piedāvāt jaunākas preces.
“Šobrīd tā situācija jau ir kaut cik sakārtojusies, un visi tie līgumi, kuri mums bija jāpārslēdz, pateicoties šim likumam, tos mēs jau esam pārslēguši, tā kā tā sadarbība jau ir daudzmaz normalizējusies. Tas, kas nav īsti sakārtojies līdz galam, ir tas, ka šis likums ierobežo iespējas brīvi rīkoties gan piegādātajam, gan ražotājam, un arī veikalam. Jo, protams, likums regulē, ka mēs tur nevaram kaut ko atgriezt, kaut kādi ierobežojumi termiņos, laikos, un viss pārējais. Tas viss ir ļoti labi – bet es saprotu, situācijas ir dažādas, bet arī veikali ir dažādi, gan lieli gan mazi. Un šis likums nevar vienlīdz labi darboties visos formātos,” skaidroja veikalu tīkla pārstāve.
Konkurences padomē atzīst – likumā piemērošanas vadlīnijās jau nepieciešamas pirmās izmaiņas. Turpmāk nepārtikas preču atpakaļ atgriešana, ja to piedāvās piegādātājs, vairs netiks uzskatīta par pārkāpumu. Tikmēr mazumtirgotāji uzsver – līdzīgas normas jāattiecina arī uz pārtikas precēm. Tiesa šajos gadījumos pusēm būtu jāpārliecina konkurences uzraugi, ka šādu vienošanos vēlas abas puses.
Ņemot vērā ap likumu valdošās neskaidrības, pagaidām Konkurences padome tikai veic skaidrošanas darbu un uzskata, ka pārkāpumu lietas šobrīd rosināt vēl ir pāragri, jo ir pārāk daudz neskaidrību.
