Koronavīruss ir no jauna uzkurinājis diskusijas par to, vai valstīm ar vienotu valūtu, proti, eiro, būtu vajadzīgas arī kopīgas parādzīmes. Ja iepriekš šī ideja bija pazīstama kā eiro obligācijas, tad tagad tās dēvē par "koronavīrusa obligācijām".
Aizvadītās nedēļas Eiropas Savienības līderu video konferencē Itālijas premjers Džuzepe Konte pat draudēja bloķēt gala secinājumu apstiprināšanu, ja tajos netiks minētas šādas obligācijas.
"Mūsu monetārā savienība var veiksmīgi pārvarēt cīņu ar koronavīrusu tikai tad, ja tās iestādes tiek padarītas spēcīgākas ar solidaritātes un vienotības palīdzību. Mūsu valdība ir cieši pārliecināta, ka neviens no līdz šim pieejamiem instrumentiem nav piemērots, lai sniegtu drosmīgu ekonomisku atbildi uz šo pandēmiju. Šie instrumenti tika radīti iepriekšēju un atšķirīgu krīzes scenāriju laikā. Tādēļ Itālija uzstāj un turpinās uzstāt, ka Eirozonai ir vajadzīgi kopējie parāda instrumenti, kas finansētu dalībvalstu centienus un ļautu adekvāti stāvēt pretī šīm apdraudējumam," pauda Konte.
Lai izvairītos no publiska skandāla, tika nolemts uzdot finanšu ministriem divu nedēļu laikā nākt klajā ar piedāvājumu. Tomēr kaislības tik un tā neizpalika. Nīderlandes finanšu ministrs Vopke Hukstra mudināja veikt izmeklēšanu, kādēļ Spānijai nav naudas, lai tiktu galā ar koronavīrusa izraisīto krīzi. Portugāles premjers Antonui Košta asi atbildēja, ka
šādi izteikumi esot pretrunā ar Eiropas solidaritātes garu.
Tas parāda, ka diskusijas par šķietami sausu un tehnisku jautājumu – kā labāk un lētāk aizņemties naudu krīzes risināšanai -, ir kļuvušas ārkārtīgi asas un emocionālas, jo sakņojas dažādu valstu stereotipos un priekšstatos par citiem.
"Pašreiz diskusija ir ļoti polarizēta. Eiropas dienvidos šķiet, ka jebkas, kas izklausās un izskatās pēc Eiropas Stabilitātes mehānisma, ir slikti. Turpretī Eiropas ziemeļaustrumos šķiet, ka jebkas, kas izklausās, izskatās vai smaržo pēc eiro obligācijām, ir slikti," skaidroja Briseles ekonomiskās domnīcas "Bruegel" direktors Guntrams Volfs.
Volfa pieminētais Eiropas Stabilitātes mehānisms ir iestāde, kas var nodrošināt valstis ar lētām kredītlīnijām bez kopīgu parādzīmju izdošanas. Šādu risinājumu atbalsta Vācija, Somija un vairākas citas valstis. Latvijas valdība šobrīd nav skaidri pievienojusies nevienai no šīm nometnēm. Finanšu ministrija nesen komentēja, ka "koronavīrusa obligācijas" varētu būt atbalstāmas, ja tās ļaus piekļūt lētai naudai. Atbalstoši izteicies arī Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).
Londonas Biznesa skolas ekonomikas profesore Lukrēcija Reiklina šonedēļ "Bruegel" rīkotajā diskusijā pieļāva, ka pašreizējā politiskajā situācijā
obligācijas varētu tikt izlaistas tikai ļoti šauram mērķim.
"Visi runā par to, ka testēšana ir ārkārtīgi nozīmīga, lai eiropieši kādā brīdī varētu atgriezties darbā. Bet tas šobrīd netiek darīts koordinēti. Tādēļ, iespējams, ka mums visiem nāktu par labu, ja tiktu izlaistas kopīgas parādzīmes, kas nofinansētu šādu programmu. Tā būtu ļoti skaidri noteikta un mērķēta, lai saglabātu Eiropas kopējo tirgu," pauda Reiklina.
Savukārt Volfs saka, ka ir vairāk nekā tikai divi risinājumi, kā tikt pie līdzekļiem ekonomikas stimulēšanai. Galvenais ir nodrošināt, ka visās valstīs notiktu pēc iespējas ātrāka ekonomikas atveseļošanās. Un tam ir nepieciešama Eiropas valstu koordinācija.
