Pasaules panorāma

Covid-19 ēra fotogrāfiskajā atmiņā

Pasaules panorāma

Ko pasaule pērk internetā Covid-19 ērā?

Pabalsti bez nosacījumiem – risinājums globālā kapitālisma problēmām?

«Koronakrīzes» pabalsti – aizmetņi utopiskās idejas par universālo ienākumu iedzīvināšanai?

Vairākas valstis sākušas saviem pilsoņiem dot naudu par brīvu, lai atbalstītu viņus koronavīrusa krīzes apstākļos. Tā ir satricinājusi pasaules ekonomiku un sabiedrības, un jaunu elpu ieguvušas diskusijas par universālā pamatienākuma ideju. Ideja paredz, ka valdība visiem iedzīvotājiem regulāri izmaksā konkrētu naudas summu bez jebkādiem nosacījumiem. Mērķis - mazināt nabadzību un nevienlīdzību, dodot vairāk iespēju. Universālais pamatienākums jau tiek izmēģināts dzīvē.

Universālā pamatienākuma loterija – Vācijā tādu rīko bezpeļņas organizācija „Mans pamatienākums” (Mein Grundeinkommen). Laimētājiem pārskaita tūkstoti eiro mēnesī uz pusgadu. Līdz šim periods bija gads, taču koronavīrusa krīzes dēļ to nolemts saīsināt, lai iespēju varētu dot vairāk cilvēkiem. Piedalīties var ikviens, neatkarīgi no pilsonības vai dzīvesvietas, nekas nav jāiemaksā. Tikai jāpiereģistrējas organizācijas interneta mājaslapā. Lai uzturētu iniciatīvu, nelielas naudas summas ik mēnesi ziedo desmitiem tūkstošu cilvēku.

Starptautiskais Valūtas fonds universālo pamatienākumu raksturo kā atbalsta mehānismu indivīdiem, saskaņā ar kuru regulārus naudas maksājumus saņem visi vai ļoti liela daļa iedzīvotāju bez (vai ar minimāliem) jebkādiem nosacījumiem.

Bet valstu valdības ir pārāk kūtras universālā pamatienākuma koncepta testēšanā, uzskata Vācijas loterijas iniciatīvas autori. „Līdz ar “koronakrīzi” ir jādiskutē par universālo pamatienākumu. Cilvēkiem pazūd ienākumi, lai izdzīvotu. Ārkārtas atbalsts iedzīvotājiem šajā krīzē ir laba doma. Tomēr tas joprojām nav pilnvērtīgs beznosacījuma universālais pamatienākums, jo valsts izmanto savu rezerves naudu. Īsts un pastāvīgs pamatienākums nozīmētu arī naudas pārdali sabiedrībā,” saka organizācijas „Mans pamatienākums” dibinātājs Mihaels Bohmeijers.

Lielākā daļā šajā loterijā laimējušo norāda, ka izjūt mazāk stresa, un tas viņiem devies iespēju iegūt tālāku izglītību, bet trešdaļa – ka viņi tagad jūtas vairāk motivēti strādāt, liecina aptauja.

„Kā pašnodarbinātajam tā ir fantastiska lieta. Tas dod brīvību.

Parasti nākas piekrist ikvienam darbam, kas pagadās, jo īre tomēr jāmaksā. Bet brīvība izsvērt, iespēja pateikt “nē” kādiem piedāvājumiem – tā ir ļoti laba sajūta,” saka programmētājs Tonči Vidovičs, kurš laimēja 1000 eiro mēnesī uz gadu 2019. gada augustā.

Universālā pamatienākuma koncepts nav jauns. Pirms 500 gadiem angļu filozofs Tomass Mors savā grāmatā „Utopija” lika priekšā domu par sabiedrību, kurā katrs cilvēks saņem garantētu ienākumu. Pēdējās desmitgadēs vairākās valstīs ideja izmēģināta lokāli un ierobežoti -  ASV, Kanādā, Irānā, Kenijā un citur.

Viens no pēdējiem eksperimentiem bija Somijā pirms pāris gadiem. 2000 bezdarbnieku ik mēnesi izmaksāja 560 eiro bez kādiem nosacījumiem. Rezultātā eksperimentā iesaistīte šķita apmierinātāki, ar labāku veselību, tomēr attiecībā uz bezdarbu būtisku uzlabojumu nebija.

Vienā svaru kausā potenciālie ieguvumi sabiedrībai un ekonomikai, otrā – fiskālā politika un tās iespējas.

ASV ideju dienas gaismā pērn atkal izcēla tehnoloģiju sektora uzņēmējs Endrjū Jangs, kurš tobrīd kandidēja uz demokrātu nomināciju ASV prezidenta amatam. Viņš piedāvāja izveidot universālo pamatienākumu, pārdalot naudu, lai mazinātu darbavietu zaudēšanas ietekmi uz iedzīvotājiem.

„Triljonu dolāru vērtas tehnoloģiju kompānijas, tādi uzņēmumi kā “Amazon” praktiski nemaksā nekādus nodokļus, bet tajā pašā laikā liek slēgt durvis 30 procentiem mūsu veikalu. Amerikāņiem jāgūst labums no inovācijām. Lai šī nauda nonāk pie iedzīvotājiem, kuri to tērētu, nauda cirkulētu ekonomikā. Pievienotā vērtība no tā vien, ka iegūsim spēcīgāku, fiziski un garīgi veselīgāku sabiedrību, mūsu iekšzemes koproduktu palielinātu par 700 miljardiem dolāru, “ tā 2019. gada jūnijā sacīja Endrjū Jangs.

Koronavīrusa krīzes apstākļos vairākas valstis savos ekonomiskā atbalsta rīcības plānos iekļāvušas naudu par brīvu. ASV valdība miljoniem amerikāņu izsūta čekus 1200 dolāru vērtībā. Japānā solīts katram pilsonim izmaksāt 100 tūkstošus jenu jeb nepilnu tūkstoti eiro. Vācijā, piemēram, pašnodarbinātie var pieteikties līdz pieciem tūkstošiem eiro – Berlīnē vien nauda izmaksāta desmitiem tūkstošu pašnodarbināto.

Tomēr šie visi ir īstermiņa ārkārtas pasākumi. Vai tie būs aizmetņi universāla pamatienākuma ieviešanai uz palikšanu? Tas prasīs pamatīgu ekonomiskās domāšanas maiņu, un galu galā to noteiks politiskās izšķiršanās un cīniņi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti