EK aprēķini liecina, ka līdz 5. aprīlim Francija bija iesaldējusi ar Krieviju saistītus aktīvus 23,5 miljardu eiro apmērā. Lielāko daļu no tiem – 22,8 miljardus eiro – veidoja Krievijas Centrālās bankas līdzekļi, vēsta ziņu aģentūra „Bloomberg”.
Beļģija bija iesaldējusi Krievijas aktīvus 10 miljardu eiro vērtībā. Tas bija saistīts ar vairāku Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, kuras galvenais birojs atrodas šajā valstī.
Itālija bija iesaldējusi 1,1 miljardu eiro vērtus aktīvus, tostarp Krievijas pilsoņiem piederošas jahtas un nekustamos īpašumus.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
