Pievienotā vērtība

IT nozares izaicinājumi pandēmijas un Ukrainas kara laikā

Pievienotā vērtība

Kopā ar ekspertu analizējam savus ieguldījumu portfeļus Baltijas akciju tirgū

Inflācija – mūsu "zilonis trauku" veikalā, kuru nav iespējams nepamanīt

Koplietošanas auto tirgū Rīgā pieprasījums arvien lielāks par piedāvājumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai arī dažos pēdējos gados Rīgā koplietošanas auto tirgus spēcīgi attīstījies un tajā darbojas kupls skaits uzņēmumu, vēl aizvien pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Šobrīd Rīgā koplietošanā ir ap 1500 mašīnu, bet tas ir krietni par maz. Cik daudz koplietošanas auto Rīgā vajadzētu, lai cilvēki aizvien biežāk izvēlētos nebraukt ar personīgo auto vai pat neiegādāties to?

Latvijā koplietošanas auto tirgū darbojas seši uzņēmumi – trīs vietējie, divi Igaunijas un viens Lietuvas uzņēmums.

"Šobrīd Rīga ir viens no tirgiem ne tikai Eiropā, bet pasaulē, kur šajā biznesa nišā ir vislielākā konkurence," teica koplietošanas auto zīmola "Carguru" izveidotājs un līdzīpašnieks Vladimirs Reskājs, kura pārstāvētais uzņēmums pirms pieciem gadiem bija celmlauzis koplietošanas pakalpojuma piedāvāšanā. "Carguru" koplietošanai pirmajos gados piedāvāja 12 automašīnas, bet nu auto parks pieaudzis līdz 300.

"Pirmajos gados galvenais uzdevums bija pierādīt, ka šāda veida koncepcija ir vajadzīga Rīgai, ka tas ir dzīvotspējīgs. Pašā sākumā, kad es sāku plānot šo projektu un dalījos ar cilvēkiem, tad dzirdēju daudz skeptisku izteicienu. Lai saprastu situāciju, varu atklāt, ka sākumā man neiedeva piedāvājumu KASKO neviena apdrošināšanas kompānija. Kad es viņiem stāstīju, kā tas strādās, ka atslēga atradīsies mašīnā iekšā, visi ķēra galvu un teica, ka šo mēs neapdrošināsim," stāstīja Reskājs.

Bet pēc pieciem gadiem koplietošanas auto piedāvājums kļuvis jau ierasts, tirgus attīstās un aizvien vairāk cilvēku izvēlas ikdienā pārvietoties nevis ar savu personīgo, bet koplietošanas auto. Šobrīd Rīgā koplietošanā ir no 1200 līdz 1500 mašīnām.

"Precīzi grūti pateikt, jo daļa no mašīnām "CityBee" un "Bolt" nav reģistrētas Latvijā, bet Lietuvā vai Igaunijā. Runājot par to, cik mašīnas vajag, tad, ja pašā sākumā, 2017. gadā, mēs rēķinājām, ka Rīgā varētu būt vieta 1500–2000 mašīnām, tad, laikam ejot, pakalpojumam kļūstot populārākam, iedzīvotājiem saprotamākam, mēs redzam, ka tirgus palielinās, un šobrīd mēs uzskatām, ka tikai Rīgā vien vieta ir 3000–5000 koplietošanas auto," atzina Reskājs.

Bet arī tas varētu nebūt pietiekami.  Krietni ambiciozākas aplēses sniedza "Bolt Drive" vadītājs Latvijā Fēlikss Igaunis, sakot, ka koplietošanas auto tirgus sasniegs 5%.

"Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 700 000 privātie auto. Domāju, ka Rīgā un Rīgas rajonā ir lielākā daļa jeb apmēram 80% no kopējā auto skaita. Tad koplietošanā varētu būt apmēram 10 tūkstoši mašīnu, lai cilvēkiem koplietošanas mašīna būtu ērti pieejama. Un brīdī, kad pieņem lēmumu nopirkt jaunu auto vai otro auto mājsaimniecībai, apdomātu. Skatoties uz Eiropas mēroga valstīm, domāju, ka tas ir tas skaitlis, kas varētu cilvēkiem nodrošināt pieejamību un adekvātu cenu," vērtēja Igaunis.

"Bolt" Latvijas tirgū darbojas teju desmit gadus. Primārais bizness pirmajos gados bija taksometru pakalpojumi, pirms četriem gadiem uzņēmums sāka piedāvāt koplietošanas skrejriteņus, bet šogad arī koplietošanas auto. "Bolt Drive" auto parkā ir 600 mašīnas. Igaunis teica, ka tas esot vēl par maz, jo koplietošanā lielākais konkurents ir privātais auto.

Uz jautājumu, kas veicina pieprasījuma kāpumu pēc koplietošanas auto, Igaunis pauda: "Uzturēt privāto auto kļūst aizvien dārgāk. Otrkārt, sabiedriskais transports nav tik efektīvs un pieejams. Cilvēkiem nav iespēja iegādāties privāto auto – vienu vai divus mājsaimniecībai. Vidēji Latvijā katrai trešajai mājsaimniecībai ir vismaz divas mašīnas. Tas nozīmē, ka cilvēkiem nav citu alternatīvu, kā pārvietoties."

Uz jautājumu, cik līdzvērtīgas koplietošanas auto cenas un pieejamība ir citiem pakalpojumiem, piemēram, taksometram vai skrejriteņiem, Igaunis pauda: ""Bolt" platformā ir trīs veida transporti – taksometrs, skrejriteņi vai elektriskie velosipēdi un koplietošanas auto. No nulle līdz pieciem kilometriem cilvēkiem visērtāk ir izvēlēties kādu no mikromobilitātes transportiem. No pieciem līdz desmit kilometriem ērtākais ir taksometrs. Koplietošanas auto cilvēki visbiežāk izvēlas situācijās, kad braucieni ir garāki par desmit kilometriem, jo tad tas ir ekonomiski izdevīgāk. Koplietošanas auto izvēlas arī situācijās, kad ir ģimenes brauciens, lai varētu, piemēram, ielikt bērnu ratiņus, un taksometrs neatbilst cilvēka kritērijiem.

Mēs nekonkurējam ar taksometriem, bet mēs papildinām cilvēkam mobilitātes iespējas," skaidroja "Bolt Drive" vadītājs Latvijā.

Bet kas izmaksāt lētāk – brauciens ar taksometru vai koplietošanas auto?

"Ja mēs skatāmies, cik pieejama ir mašīna un attāluma–cenas attiecību, tad, protams, koplietošanas auto izmaksā lētāk. Bet taksometrs ir mobilāks. Taksometrs piebrauc tur, kur klientam nepieciešams, un var izpildīt ātrāk funkciju aizbraukt no punkta A līdz B," atzina Igaunis.

Tieši attālums, kas jāveic līdz koplietošanas auto, iet roku rokā ar pieprasījumu. Lai koplietošanas auto pakalpojums būtu iekārojams, mašīnai ir jābūt sasniedzamai piecu minūšu gājiena attālumā. Šobrīd tirgū vēl nav tik daudz koplietošanas auto, lai šādu rādījumu sasniegtu, it īpaši Rīgas mikrorajonos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti