Kristaps kredītus studijām un izdzīvošanai paņēma 2006. gadā. Viņš ir viens no parādniekiem. Uzsācis studijas, sapratis, ka tas nav viņa lauciņš, viņš universitāti pametis un sācis nomaksāt kredītu, taču, sākoties krīzei, situācija mainījās.
"Nācās doties uz ārzemēm meklēt laimi, un šobrīd nav ne mazākās jausmas, kas notiek ar to kredītu," atzīst Kristaps. "Zinu tikai to, ka, atgriežoties Latvijā, kas, visticamāk, notiks tuvāko piecu gadu laikā, gribētos to visu nomaksāt. Es domāju, ka tas ir iespējams, jo tā summa nav ļoti ārprātīgi liela, bet, zinot visus to procentus, sistēmu, varbūt jau būs uzaudzēta dubultā, bet nekādu tādu ziņu neesmu saņēmis, tā kā viss ir miglā tīts."
Ir daudz šādu studentu, kuri nezina, kas notiek ar viņu neapmaksātajiem kredītiem, pastāsta Studiju un zinātnes administrācijā. Kā galvenos kredītņēmēju attaisnojumus summas neatdošanai tās vadītājs Andis Geižāns min tieši neinformētību, aizmāršību un neizpratni par kredīta nosacījumiem.
"Ir tādi gadījumi, kad apzināti izvairās no kredīta atmaksas, ir pazudis vienkārši kredīta līgums vai vispār neatceras, ka ir bijis noslēgts šāds līgums. Raksturīgi šādi gadījumi ir gadījumos, kad students ir nomācījies vienu semestri un vai nu pametis augstākās izglītības iestādi, vai nu iestājies citā augstskolā, citā programmā," stāsta Geižāns.
Tāpat arī aizbraukšana uz ārzemēm veicina parādu veidošanos, norāda SEB bankas pārstāve Veronika Vīksna. Banka jebkurā gadījumā pēc maksājuma nesaņemšanas gan studentam, gan viņa galvotājam izsūtot atgādinājumus. Ja students joprojām neveic maksājumus, tad līgumu laužot, taču banka cenšoties sazināties ar studentu un viņa galvotāju, lai panāktu vienošanos, stāsta Vīksna.
"Ja netiek panākta vienošanās, banka vēršas tiesā ar prasījuma tiesībām pret studentu un galvotāju. Pats galējais posms ir vēršanās kā pret galvotāju – pret valsti. Pret valsti banka var vērsties tikai tad, kad ir izpildīti noteiktie kritēriji, tas nozīmē, ka konkrētā civilprocesa noteikumu ietvaros klients un students ir pasludināts kā nespējīgs izpildīt šīs te saistības," skaidro Vīksna.
Vīksna uzsver, ka ārkārtīgi reti bankai nākas vērsties pie valsts. Studiju un zinātnes administrācijas dati liecina, ka kopš 2001. gada reģistrēti tikai septiņi gadījumi, no kuriem četros galvojums atmaksāts pagājušajā gadā. Lai gan valsts kase par šiem gadījumiem 90% no pamatsummas jau ir atdevusi komercbankām, bankas turpina periodiski uzraudzīt parādniekus, lai pārliecinātos, ka viņi joprojām nav spējīgi samaksāt.
Tomēr naudas atmaksa aizvien norit ļoti lēni. Salīdzinot ar 2014. gadu, pērn parādu saistības komercbankām atmaksājuši tikai par ap 1% vairāk kredītņēmēju.
No 2001.gada līdz pērnā gada sākumam bija noslēgti gandrīz 80 tūkstoši valsts galvoto kredītu, kuru kopējā summa sasniegusi vairāk nekā 260 miljonus eiro.
