Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Latvija cer uz papildu 376 tūkstošiem «Pfizer» vakcīnu

Dienas ziņas

Kaulēšanās par 376 tūkstošiem «Pfizer» vakcīnu Latvijai turpinās

Šķēršļi graudkopības kompleksa izbūvei

Kooperatīvs «VAKS» saskaras ar šķēršļiem graudkopības kompleksa izbūvei Viļānos

Rūgtās atmiņas par padomju laikos radīto piesārņojumu Viļānos šobrīd kavē uzņēmēja graudkopības kooperatīva “VAKS” plānus. Ieguldot apmēram trīs miljonus eiro un radot divas līdz sešas darbavietas, zemnieki jau četrus gadus šeit kaļ plānus par graudu pārkraušanas kompleksu. Pagājušonedēļ pašvaldības dome šīm iecerēm pēkšņi pateikusi "nē".

Deviņdesmito gadu sākumā Viļānos netālu no dzelzceļa notika negadījums – tur uzglabātās ķimikālijas nonāca apkārtējā vidē, radot piesārņojumu. Vietējie joprojām ir pārliecināti, ka tas atstāja iespaidu arī uz iedzīvotāju veselību, daudzi esot saslimuši ar vēzi. Ilgi šī vieta bija aizaugusi un degradēta, bet pirms četriem gadiem šeit sāka rosīties uzņēmēji. Kooperatīvs “VAKS” šeit vēlējās izbūvēt infrastruktūru graudu pārkraušanai vilcienos. Par plāniem informēta arī pašvaldība.

"Pēkšņi 2021. gadā kā no zila gaisa pienāk informācija, ka mēs šeit gribam būvēt ne tikai graudu pārkraušanas punktu, bet arī kalti un augu aizsardzības līdzekļu noliktavas," klāstīja Viļānu novada domes izpilddirektors Andis Stafeckis.

Uzņēmēju interesējošā zeme daļēji pieder pašvaldībai. Jau 2017. gadā nepilnu hektāru lielu zemes gabalu dome uzņēmējam izsniedza nomā, bet šogad, uzņēmējam prasot vēl, pašvaldības domas jau bija mainījušās. Pagājušā nedēļā novada domes sēde izvērtās gara un ar spraigām diskusijām.

“Saprotiet, man ir 3000 iedzīvotāji. Ja jūs sakāt, ka runāsiet ar lauksaimniekiem vai vēl kaut ko… es negribu, lai atkārtotos tas, kas bija jau iepriekš," 25. marta Viļānu novada domes sēdē sacīja pašvaldības domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova. 

Domes vadītāja uzsvēra, ka tikai pirms mēneša uzņēmējs sīkāk informējis par plāniem, kuros atklājies, ka kompleksā paredzēta ne vien graudu pārkraušana, bet arī pirmapstrāde un augu audzēšanas līdzekļu un mēslošanas materiālu novietošana. 

"Par minerālmēsliem – tas ir jārunā tālāk, jo viņa nav nepieciešama šeit. To var izmantot, šobrīd mēs to darām gan Jēkabpilī, gan Rēzeknē. Tā kā tādas pakalpojumu vietas mums jau ir paredzētas. Galvenais, kas mums šeit ir paredzēts – tā ir graudu pirmapstrāde," skaidroja "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. 

Uzņēmējs apgalvoja, ka ir gatavs atteikties no mēslojuma pārkraušanas kompleksā un glabāt to nemaz nav taisījies. Iespējams,  ieviesušies pārpratumi komunikācijā.

Tikmēr Viļānu novada domes priekšsēdētāja interviju atteica. Vēl pirms norunātās intervijas ar domes administrācijas pārstāvjiem pie pašvaldības ēkas savdabīgā protestā pulcējās pārdesmit vietējās iedzīvotājas.

"Mums tagad otru Černobiļu nevajag. Mēs vairāk par tiem minerālmēsliem uztraucamies, kas te būs. Būs putekļi, būs viss kaut kas. Mēs gribam dzīvot tīrā vidē!" paziņoja Viļānu iedzīvotāja Olga.

Valsts vides dienests apliecināja, ka mēslojuma glabātuves tiek uzraudzītas un, ja tiek ievērotas visas prasības un izņemtas nepieciešamās atļaujas, uztraukumam nav pamata. 

"Šis graudu kooperatīvs nav nekāds ārvalstu uzņēmējs, kas Latgalē tagad grib Viļānu pusē kaut kādu ķīmisko produktu pārstrādes rūpnīcu. Šīs aizbildināšanās ar kaut kādu piesārņojumu, manuprāt, ir pilnīgas muļķības," sacīja biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Viņš uzsvēra, ka līdz šim citur Latvijā nav dzirdējis, ka šāda graudu kompleksa būvēšana tiktu atteikta, nobloķēta no pašvaldības puses. Arī vietējie lauksaimnieki ir neizpratnē. 

"Problēma ir tajā, ka mums kā zemniekiem ir jāved gan uz Rēzekni 30 kilometri, gan uz Varakļāniem 20 kilometri un pēc tam vēl atpakaļ. Kā mēs rēķinājām, apmēram 8 eiro uz tonnu zaudējumi. Nerēķināsim arī CO2 izmešus, kas rodas," sacīja vietējais lauksaimnieks, kooperatīva "VAKS" biedrs Ainārs Kukars.

"Es tiešām ļoti ceru, ka tie nav kādi ārzemju uzņēmēji, kas šādi caur pašvaldību lobē savas intereses," piebilda Trons.

Šī nav pirmā reize, kad uzņēmumam rodas nesaprašanās ar pašvaldību. Kad uz jau iznomātā zemes gabala uzņēmējs vēlējas sākt būvniecību, izrādījās, ka pašvaldība nav noteikusi, ka tur tas vispār ir iespējams. Nepieciešamos grozījumus pašvaldība veica tikai pērnā gada nogalē pēc tam, kad uz to norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt