VK atzīmē, ka Tiesu namu aģentūra pārdevusi biroja telpas Jomas ielā 46 un zemes īpašumu Pilsoņu ielā 12. Pamatojums īpašumu pārdošanai bijis augstās uzturēšanas izmaksas. Par biroja telpām Jomas ielā 46 tie bija 1800 eiro mēnesī, savukārt ieņēmumi par zemi Pilsoņu ielā 12 faktiski divas reizes pārsniedza apsaimniekošanas izdevumus.
Abos gadījumos īpašumi pārdoti izsolē par nepilnu pusi no cenas, kāda sākotnēji tikusi noteikta. Vēlākās darbības ar vismaz vienu no nekustamajiem īpašumiem liecina, ka vairāku īpašnieku maiņas rezultātā īpašuma pārdošanas cena nepilna gada laikā sasniegusi faktisko tirgus cenu, divas reizes pārsniedzot to, par kādu īpašums sākotnēji tika pārdots, norāda VK.
Tādējādi valsts no šiem darījumiem nav guvusi ieņēmumus vairāk nekā miljonu eiro, secina VK.
Tā arī norāda, ka īpašumu pārdošana ir pretrunā ar Ministru kabinetā nolemto, ka šie īpašumi ir izmantojami kā aģentūras kredītsaistību nodrošinājums.
TM rīcība, piekrītot īpašumus pārdot tikai sešus mēnešus pēc to ieguldīšanas aģentūras pamatkapitālā, liecina, ka īpašumi tieslietu nozarei nemaz nav vajadzīgi un ka īpašumu ieguldīšana, iespējams, ir tikai iegansts, lai tie nebūtu jāpiedāvā citām budžeta iestādēm vai pašvaldībai, norāda VK.
VK vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs ar rosinājumu izvērtēt atbildīgo amatpersonu rīcību šajos darījumos.
Pārmet arī neizdevīgu nomu
Vērtējot Tiesu namu aģentūras darbību, VK norāda, ka pozitīvi izceļami sasniegumi iekšējās kontroles sistēmā attiecībā uz jomām, kuras ir problemātiskas citās kapitālsabiedrībās – līdzekļu izlietojuma pamatotība, iepirkuma procedūras, transporta izmantošanas pamatojuma dokumentācija un citas.
Tomēr, runājot par kapitālsabiedrības saimniecisko darbību, ir aspekti, kuri nopietni jāizvērtē, norāda VK.
"Tiesu namu aģentūras noslēgtajos līgumos noteiktās nomas maksas pretēji normatīvajam aktam ne vienmēr ir pamatotas ar konkrētiem aprēķiniem. Maksa arī netiek pārskatīta atbilstoši nekustamā īpašuma faktiskajiem uzturēšanas izdevumiem," norāda VK.
Rezultātā divas trešdaļas jeb 67% iznomāto īpašumu faktiski ir nerentabli, atsevišķos gadījumos uzturēšanas izmaksām pat līdz 60% pārsniedzot iekasētās nomas maksas. Zaudējumi savukārt tiek segti ar nepamatoti augstu nomas maksu, kas noteikta atlikušajai trešdaļai objektu, norāda VK.
Tā kā Tiesu namu aģentūras nomnieki pārsvarā ir valsts iestādes un 95% no Tiesu namu aģentūras ienākumiem ir no valsts budžeta, veidojas nosacīts savienoto trauku princips – zaudējumus, kādus valsts cieš, pārmaksājot nomu vienos objektos, sedz ieguvumi no nepamatoti zemas nomas maksas citos, secina VK.
Valsts kontroles ieskatā šādas šķērssubsīdijas nav pieļaujamas, jo šāda prakse nav vērsta uz valsts ilgtermiņa ieguvumiem no namu apsaimniekošanas.
Tiesu namu aģentūrai būtu jāuzlabo nerentablo objektu ienesīgums, gan veicot ieguldījumus, kas ļautu samazināt uzturēšanas izmaksas, gan izvērtējot un nosakot pamatotu nomas maksu. Savukārt rentablajiem īpašumiem būtu jānosaka atbilstošas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātas nomas maksas bez mākslīga sadārdzinājuma valsts budžetam.
Nepiekrīt kontrolieru secinātajam
Tikmēr Tiesu namu aģentūras valdes locekle Santa Sausiņa Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja, ka nevar piekrist VK secinājumiem, ka vairāk nekā puse īpašumu iznomāti neizdevīgi.
Viņa uzsvēra, ka aģentūras pārvaldīto īpašumu nomnieki lielākoties ir valsts iestādes. Daļai no tām tiek piešķirtas atlaides, un tādējādi valsts budžets "pa šiem gadiem" nomas maksās ietaupījis vairāk nekā piecus miljonus eiro.
Taujāta, par Jūrmalā 2012.gadā neizdevīgi pārdotajiem īpašumiem, Sausiņa norādīja, ka pirms vairākiem gadiem ekspluatācijā nodots jaunais tiesu nams Jūrmalā. Uz jauno ēku pārcēlās Jūrmalas tiesa un prokuratūra. Tā kā citas tieslietu iestādes īpašumā Jūrmalā, Jomas ielā 46 nebija plānots izvietot, tad īpašumu nolemts pārdot.
Sausiņa piebilda, ka īpašumā Jomas ielā 46 valstij piederēja daļas, un citi īpašnieki nebija gatavi veikt nepieciešamos kapitālieguldījumus. Līdz ar to aģentūras īpašnieks – TM – nolēma īpašumu pārdot.
TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Jūrmalas īpašumu pārdošanas zemo cenu skaidroja ar to, ka darījumi notikuši laikā, kad nekustamo īpašumu tirgu vēl valdīja krīze. Īpašumi pārdoti, jo tie vairs nebija vajadzīgi tiesu darba nodrošināšanai.
Tiesu namu aģentūras pamatkapitālā ieguldīti tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.
Kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja ir TM, norāda VK, kas gan pārliecinājusies, ka nopietnas iesaistes no TM puses aģentūras darbības izvērtējumā, ilgtermiņa mērķu un sasniedzamo rezultātu noteikšanā nav bijis.
