Kontroles dienesta vadītāja Znotiņa: Politiskā griba sakārtot finanšu sektoru ir

Apjomīgais pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īpašu uzmanību pievērš patiesā labuma guvēju noskaidrošanai un sankciju ievērošanas jautājumiem, un Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā Latvijas Radio atzina, ka viņai nav šaubu par politisko gribu ieviest šo plānu dzīvē.  

Pasākumu plāns, kuru trešdien, 9. janvārī, izskatīs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, noteiks, kā Latvija līdz šī gada beigām ieviesīs dzīvē Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam “Moneyval” rekomendācijas.

Šī plāna īstenošanai šogad būtu nepieciešami aptuveni 6 miljoni eiro. Uz komisijas sēdi aicināti vairāku ministriju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un banku, kā arī Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta jeb Kontroles dienesta pārstāvji.

Intervija ar Kontroles dienesta vadītāju Ilzi ZnotiņuMadara Fridrihsone

Dienesta vadītāja Znotiņa Latvijas Radio sacīja, ka “Moneyval” rekomendācijas bija plašas, bet ir izvēlētas prioritātes, kas jāizdara līdz gada beigām, un dažiem pasākumiem pat paredzēts saīsināt izpildes termiņus. 

Znotiņa skaidroja, ka plāns ir apjomīgs un ietver vairāk nekā 100 pasākumus, bet divas kritiskākās jomas ir juridisko personu identitātes, patiesā labuma guvēju noteikšana, to, kas stāv aiz šīm juridiskajām personām, jo šajā jomā “bija švaks novērtējums”, un tāpat daudz jāstrādā ar sankciju jautājumiem.

Tāpat dažādu sektoru uzraudzība “mums ir ne pārāk labā līmenī, kā strādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Valsts ieņēmumu dienests, citi uzraugi”, kā tiesībsargājošās iestādes var efektīvāk izmeklēt naudas atmazgāšanu un panākt notiesājošos spriedumus, klāstīja Znotiņa. Viņa arī atzina, ka Kontroles dienesta darbs novērtēts kā viduvēji efektīvs un vēl ir daudz jāizdara, lai sevi parādītu labākā gaismā.

Viņa atgādināja, ka “ABLV bankas” kontrolēta pašlikvidācija vislabāk ļaus ilustrēt, vai mēs esam spējīgi saprast, kādi ir riski, vai mēs spējam tos novērst, ļaus demonstrēt uzraugu efektivitāti, tas “būs mūsu lakmusa papīrītis”, lai parādītu, vai ir progress naudas atmazgāšanas novēršanas jomā.

Znotiņa arī atzina, ka neskaidrība ar jauno valdību kavē progresu naudas apkarošanas jomā, jo nav skaidrs, kā jaunā valdība turpinās uz to lūkoties, vai būs cita pieeja, vai būs ātrāks temps, vai kāds kritisks jautājums tiks vērtēts citādi nekā līdz šim, tomēr viņa nešaubās, ka ir politiskā griba sakārtot šo jomu.

“Domāju, ka politiskā griba būs, bet, lai to realizētu, jābūt arī padziļināti informētiem, kāds ir šis process un kādas būs sekas, ja mēs šo procesu veiksmīgi neizpildīsim,” sacīja Znotiņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt