Ābrama LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka jūnija nogalē valdības atbalstītie grozījumi ir tikai pirmais solis un tādi bija jāpieņem jau pirms 25 gadiem, “kad mēs izvēlējāmies tirgus ekonomiku”, jo valstij un pašvaldībām jārespektē godīga un brīva konkurence.
Diemžēl tā nenotiek visu laiku, un tagad likumā būs pateikts, ka ir jāievēro godīga konkurence, bet padomes tiesības būs vien pārrunāt ar pašvaldībām situāciju un aicināt, bet, ja pašvaldības “nelabojas”, padome varēs vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lai tā tālāk rīkotos, skaidroja Ābrama.
Ābrama arī uzsvēra, ka grozījumi neliedz pašvaldībām dibināt uzņēmumus, bet runā par to, ka vietvaras ar saviem saistošajiem noteikumiem nevar radīt saviem uzņēmumiem priekšrocības.
Viņa uzsvēra, ka godīgas konkurences pamatprincipus normāli vajadzētu saprast jebkuram, bet “nekonstruktīva retorika turpināsies Saeimā, un būs interesanti vērot, kas būs nākamajā Saeimā, jo pašreizējā Saeimā ir liels atbalsts pašvaldībām”.
Ābrama arī norādīja – šādas pamatnormas ieviešanas gadījumā, ka jāievēro godīga un vienlīdzīga konkurence, iespējams, “mums arī ekonomiskā ziņā būtu labāka dzīve”, jo investori nevēlas ieguldīt valstī, kur var būt diskriminēti privātuzņēmēji.
KONTEKSTS:
Valdība atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, kas paredz lielākas Konkurences padomes pilnvaras, lai vērstos pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem.
Ekonomikas ministrija likuma grozījumu nepieciešamību pamatoja ar to, ka atsevišķas iestādes vai publisku personu kontrolēto kapitālsabiedrību darbības vai lēmumi var kropļot konkurenci un piespiest citus tirgus dalībniekus iziet no tirgus vai arī kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, tomēr šīm iestādēm savā darbībā ir jāievēro un jāveicina brīva konkurence.
Grozījumi noteiks, kā Konkurences padome varēs vērsties pret iestādēm un publisku personu kapitālsabiedrību konkurenci ierobežojošām darbībām - sākt pārrunas ar konkrēto iestādi vai kapitālsabiedrību, bet, ja pārrunu ceļā konkurences ierobežojumu nav iespējams novērst, padome ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek kapitālsabiedrībai tiesisko pienākumu, kas novērš konkurences kavēšanu.
Tāpat jaunais regulējums ļautu padomei vērsties pret tirgus dalībniekus diskriminējošiem materiāliem pašvaldību laikrakstos vai caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) vērsties pret diskriminējošu pašvaldības nodevu noteikšanu.
Likuma grozījumi attieksies uz publisku personu tiešā un netiešā izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, t.i., gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm.
