Konkurences uzraugi: Saskaroties ar izejvielu trūkumu, uzņēmēji drīkst tās iegādāties kopīgos iepirkumos

Krievijas īstenotās un Baltkrievijas atbalstītās agresijas un ar to saistīto Rietumu sankciju dēļ vairāku nozaru uzņēmēji saskaras ar būtisku izejvielu deficītu. Šo un citu nozaru uzņēmēji ir tiesīgi veidot kopīgus izejvielu iepirkumus piegādēm uz Latviju, skaidrojumā medijiem norādīja Konkurences padome (KP).

KP norādīja, ka izejvielu deficīts vērojams, piemēram, attiecībā uz metāla izejvielu trūkumu un graudaugu trūkumu pārtikas ražošanā.

Konkurences padome, ņemot vērā esošo situāciju, skaidro, ka uzņēmēji neatkarīgi no nozares ir tiesīgi veidot kopīgus izejvielu iepirkumus piegādēm uz Latviju, lai iegādātos lielāku preču apjomu. Tādējādi no tā iegūtu ne tikai paši uzņēmēji, bet arī to klienti un patērētāji, saņemot zemākas cenas vai kvalitatīvāku preču piedāvājumu.

Taču, lai uzņēmēju kopīga, saskaņota rīcība preču iepirkumos nepārkāptu konkurences tiesības, tiem jāveic vienošanās izvērtējums. Ņemot vērā, ka katra situācija ir individuāla, Konkurences padome aicina izmantot konsultēšanās iespējas iestādē.

Konkurences uzraugi vērsa uzmanību, ka šāda vienošanās starp uzņēmumiem nedrīkst saturēt, tostarp, slēpti, tādus nosacījumus un ierobežojumus, kas pārsniegtu konkrētā kopīgā iepirkuma organizēšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu. Piemēram, uzņēmējiem aizliegts vienoties par klientu vai tirgus sadali, tāpat saistībā ar iepirkto preci ir aizliegts tālāk koordinēt rīcību saistītos tirgos, piemēram, plānojot tālāku publisko iepirkumu piedāvājumu sagatavošanu.

Uzņēmējiem aizliegts arī vienoties par iepirkto preču tālākpārdošanas cenu.

Tāpat aizliegts īstenot citas darbības, kuru mērķis pārsniedz kopēja iepirkuma īstenošanai nepieciešamo un vērsts uz savstarpējās konkurences ierobežošanu par sliktu patērētājiem. Šāda veida ierobežojumi varētu tikt vērtēti kā vērsti pret konkurenci.

Kopīgie iepirkuma darījumi parasti var ietekmēt divus tirgus. Pirmkārt, konkrēto iepirkuma tirgu. Otrkārt, pārdošanas tirgu, t. i., pakārtotu tirgu, kur kopīgā iepirkuma darījuma puses darbojas kā pārdevēji. Attiecīgi, slēdzot vienošanos par kopīgu iepirkumu, ir jāņem vērā šī līguma nosacījumu ietekme visos ietekmētajos tirgos.

Ja uzņēmumiem nav nozīmīga tirgus vara, tad vienošanās par kopēju iepirkumu nerada pat potenciālas bažas konkurencei. Savukārt, ja uzņēmumu kopējā tirgus vara konkrētajā tirgū pārsniedz 15% tirgus daļu slieksni, tad KP rekomendē tirgus dalībniekiem veikt vienošanās individuālu novērtējumu to atbilstībai Konkurences likumā noteiktajiem efektivitātes un patērētāju ieguvuma kritērijiem.

Ņemot vērā to, ka pienākums ievērot konkurences tiesības primāri gulstas uz pašiem tirgus dalībniekiem,

KP aicina vienošanās dalībniekus konsultēties ar KP jau vienošanās nosacījumu izstrādes vai projekta izveidošanas procesā,

ja rodas ar konkurences tiesību piemērošanas aspektiem saistītas neskaidrības. Turklāt tirgus dalībniekiem pirms vienošanās noslēgšanas pastāv iespēja iesniegt KP ziņojumu par paredzēto vienošanos un saņemt lēmumu par paziņotās vienošanās atbilstību konkurences noteikumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt