Bažas par to, ka monopols Rīgā varētu iestāties jau tuvākajā laikā, šonedēļ, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pauda arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”): “Vienīgie divi tirgū palikušie, kuri ar Rīgas domes lēmumu nokāvuši pārējos konkurentus, tagad taisās uz kaut ko labu. Mēs esam vienā situācijā, ko Rīgas dome ir pieļāvusi, kas ir nepiedodama.”
Turpretim KP uzskata, ka pašlaik par monopolu vai karteli runāt nav pamata. “Šie tirgus dalībnieki atgriežas tirgū kā atsevišķi, neatkarīgi tirgus dalībnieki, jo nav vairs monopols, kur abi uzņēmumi veido kopsabiedrību ar vienu cenu, visu klientu bāzi. Viss ir kopīgs monopolā. Šobrīd tiek atgriezta situācija, kāda tā bija līdz koncesijas līguma noslēgšanai,” skaidro Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) informēja, ka ārkārtas situācijas laikā Rīgas atkritumu nozarē turpinās darboties arī viens no mazajiem komersantiem – uzņēmumus “Lautus”. Tātad – trīs no četriem pašreizējiem apsaimniekotājiem. No tirgus aiziet tikai “Pilsētvides serviss”, kurš apsaimniekoja aptuveni 9% Rīgas atkritumu apjoma. Pašlaik turpinās sarunas, kā atlikušie apsaimniekotāji sadalīs šo tirgus daļu.
Rīgas mērs pauda pārliecību, ka draudošā krīze atkritumu apsaimniekošanā esot tikpat kā novērsta.
Rīgas mēra optimistiskajam paziņojumam gan nav izdevies pārliecināt visus rīdziniekus. “Faktiski ar šo valdības lēmumu par ārkārtas situāciju Rīgas domei tiek atsietas rokas, un caur sētas durvīm šis monopols varētu tikt ieviests Rīgā,” uzskata biedrības “Rīgas apkaimju alianse” pārstāvis Kaspars Spunde.
Piketa dalībnieki uzsvēra, ka reāla konkurence Rīgas atkritumu nozarē tiks ieviesta tikai tad, kad iedzīvotāji paši varēs izvēlēties sev tīkamāko apsaimniekotāju no vairākiem piedāvājumiem.
KONTEKSTS:
Kopsabiedrība "Tīrīga"
Kopsabiedrību "Tīrīga" veido divu atkritumu apsaimniekotāju "Clean R" un "Eco Baltia vide" kopīgais uzņēmums "CREB Rīga" un pašvaldības uzņēmums "Getliņi EKO".
Lai nepieļautu atkritumu haosu galvaspilsētā, kad svētdien iedzīvotājiem nav līgumu ar atkritumu apsaimniekotājiem un viņu atkritumi netiek izvesti, valdība trešdien, 11. septembrī, ārkārtas sēdē akceptēja rīkojuma projektu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā. Tā ļauj atkritumu apsaimniekotājiem sākt darbu jau svētdien arī bez līgumiem ar iedzīvotājiem.
Nākamnedēļ par ārkārtējās situācijas pamatotību jālemj Saeimai. Valsts kanceleja aģentūrai LETA skaidroja, ka Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju uz laiku līdz trim mēnešiem. Savukārt Saeimai valdības lēmums par ārkārtējo situāciju ir nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.
