Problēmas rodas normatīvā regulējuma dēļ
Likums nosaka, ka Latvijā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Līdz ar to pašvaldībām ir sniegtas iespējas ietekmēt konkurenci tirgū – pat likvidējot to, kur tā iepriekš pastāvējusi.
Pašvaldības var nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu ar savu kapitālsabiedrību, vai izraudzīties atkritumu apsaimniekotāju, rīkojot iepirkumu. Ja pašvaldība izvēlas pakalpojuma sniedzēju iepirkumā, tad privātajam uzņēmumam tiek dota iespēja iegūt tiesības sniegt pakalpojumu ar samērīgu termiņu un par konkrētu cenu.
Taču kā rāda 2020. gada sākumā apkopotie dati, vairums Latvijas pašvaldību atkritumu apsaimniekošanu uztic savām kapitālsabiedrībām, un pēdējos gados šī tendence ir pieaugoša.
Atkritumu apsaimniekotājus visbiežāk izvēlas bez iepirkuma
Pašvaldību skaits, kas pēdējo 4 gadu laikā atkritumu apsaimniekošanu organizē bez iepirkuma, uzticot pakalpojumu sniegt savām kapitālsabiedrībām, ir pieaudzis par desmit procentu punktiem jeb no 48% 2016. gadā uz 58% 2020. gadā.
Pēc šāda principa strādā, piemēram, vairāku pašvaldību veidotais uzņēmums SIA “ZAAO”, kas sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu Ziemeļvidzemes reģionā, atsevišķos novados Malienas reģionā un Saulkrastos, tāpat arī SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra””, kas kopš 2018. gada bez konkursa nodrošina atkritumu savākšanu Piejūras reģiona novados.
Kopā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu Latvijā sniedz 37 uzņēmumi, no tiem 29 uzņēmumi jeb 78% ir publisku personu kapitālsabiedrības.
Kaut arī lielākajā daļā novadu atkritumus apsaimnieko pašvaldību īpašumā esoši uzņēmumi, pārsvarā tie ir nelieli uzņēmumi, kas katrs atsevišķi veido nelielu daļu no kopējā atkritumu apsaimniekošanas tirgus. Lielākais no tiem ir SIA “ZAAO”, kas veido aptuveni 5% no kopējā tirgus apgrozījuma.
Latvijā trīs lielākie pakalpojuma sniedzēji pēc apgrozījuma ir privātie komersanti. Lielākais no tiem ir SIA “Clean R”, kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanu vismaz 16 dažādās Latvijas pilsētās un novados. Otrs lielākais uzņēmums ir SIA “ECO Baltia Vide”, veidojot aptuveni 12% no kopējā tirgus apgrozījuma, bet trešais – SIA “Pilsētvides serviss”, kas veido aptuveni 5% no kopējā apgrozījuma.
Cenas atšķiras līdz pat 2,5 reizēm
Ņemot vērā publiski pieejamās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas cenas, kas atrodamas pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju mājaslapās, atkritumu apsaimniekošanas tarifi dažādās Latvijas pašvaldībās atšķiras līdz pat 2,5 reizēm.
Apsaimniekošanas mediānas tarifs Latvijā ir 18,42 eiro ar pievienotās vērtības nodokli par kubikmetru sadzīves atkritumu.
Pašvaldībās, kur atkritumu apsaimniekošanu īsteno bez iepirkuma procedūras, kubikmetra sadzīves atkritumu mediānas cena ir 21,67 eiro ar PVN.
Ziemeļvidzemes reģiona monopolists AS “ZAAO” ir vidēji dārgākais atkritumu apsaimniekošanas reģions Latvijā. Mediānas cena šajā reģionā ir 23,6 eiro ar PVN par kubikmetru sadzīves atkritumu.
Savukārt pašvaldībās, kur pastāv konkurence par tirgu jeb tika rīkoti publiskie iepirkumi, apsaimniekošanas mediānas cena ir zemāka – 17,46 eiro ar PVN par kubikmetru sadzīves atkritumu.
Konkurences padome secina, ka pašvaldībās, kur atkritumus apsaimnieko pašu uzņēmumi, cena par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir vidēji par 24% augstāka nekā pašvaldībās, kur rīkota iepirkuma procedūra.
Tirgū nav attīstības dzinējspēka – konkurences
Prognozējams, ka tendence pašvaldību kapitālsabiedrībām arvien vairāk iesaistīties sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū varētu turpināties. Par to liecina gan Rīgas domes nesenā iecere atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā uzticēt AS “Tīrīga”, gan 2019. gadā Lielvārdes, Ogres, Ķeguma, Baldones un Ikšķiles novadu apspriestā iecere veidot kopīgu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Tādējādi pašvaldības arvien aktīvāk ierobežo konkurenci un iespēju privātajiem komersantiem uzsākt un attīstīt savu saimniecisko darbību, kas kopumā ietekmē efektīvu tirgus attīstību. Jāņem vērā, ka publisku personu kapitālsabiedrības darbojas monopola apstākļos, jo tām ir rezervētas ekskluzīvas teritorijas, kas ir brīvas no jebkāda konkurences spiediena, norāda KP.
Tās šo stāvokli tirgū nav ieguvušas ar kvalitatīvāku vai lētāku pakalpojumu vai efektīvāku uzņēmuma organizāciju. Šis monopols ir piešķirts bez sāncensības. Tas savukārt arī noved pie neefektīvu monopolistu un tirgu esamības, jo nedarbojas viens no galvenajiem attīstības un efektivitātes dzinējspēkiem – konkurence, teikts KP paziņojumā.
