KP informēja, ka pētījumā, kas sākts vēl 2015.gadā, identificējusi vairākus nozares problēmjautājumus:
- pašvaldību pastiprinātu iesaisti komercdarbībā,
- atkritumu dalītās vākšanas problemātiku,
- atkritumu apsaimniekošanu noslēgto līgumu kvalitāti,
- pakalpojumu saturu, ko attiecīgi saņem iedzīvotāji,
- normatīvo aktu radītās barjeras.
Vērtējot pašvaldībām saistošo konkurences neitralitāti, KP konstatēja, ka tā ievērošanu negatīvi ietekmē tas, ka pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanas tirgū ir vairākas lomas. Tās ir atbildīgas par reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādi, nosaka atkritumu apsaimniekošanas kārtību un cenu pašvaldības teritorijā, kā arī virknē gadījumu pašas vienlaikus ir pakalpojuma sniedzējas.
Vismaz pusei Latvijas pašvaldību pilnībā vai daļēji pieder kapitāldaļas uzņēmumā, kas to teritorijā nodrošina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus un kas ir konkurenti privātajam sektoram.
KP aicina pašvaldības ļaut pakalpojumus nodrošināt godīgas konkurences cīņā, piemēram, publiskā iepirkuma veidā izvēlētam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam par konkurētspējīgām tirgus cenām.
Tāpat īpaša problēma esot ar normatīvā regulējuma prasību – lai izlietotā iepakojuma apsaimniekotājs varētu veikt saimniecisko darbību, tam nepieciešams noslēgt līgumu ar vismaz 50 šķiroto atkritumu savākšanas vietām visā Latvijā, tostarp ar trim katrā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, no kuriem tiek savākts izlietotais iepakojums.
Daļā gadījumu laukuma operatori bez objektīva pamatojuma atsaka slēgt sadarbības līgumus, tādējādi radot papildu administratīvās un finansiālās barjeras jaunu apsaimniekotāju ienākšanai tirgū.
Šī prasība normatīvajā regulējumā tika iekļauta ar mērķi nodrošināt izlietotā iepakojuma savākšanu no mājsaimniecībām visā valsts teritorijā. Tajā pašā laikā dati liecina, ka starp vairākiem izlietotā iepakojuma apsaimniekotājiem un šķiroto atkritumu savākšanas laukumu uzturētājiem sadarbība ir drīzāk formāla un apsaimniekotāji izlietoto iepakojumu lielākoties iegūst nevis no šiem laukumiem, bet gan no pašām mājsaimniecībām.
Tādējādi netiek efektīvi īstenota sistēma ar izlietotā iepakojuma savākšanu visas valsts teritorijā.
Tāpēc Konkurences padome aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citas tirgū iesaistītās puses lemt par nepieciešamību mainīt izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas modeli.
Turklāt, nenovēršot šīs un citas barjeras, jauniem uzņēmumiem var samazināties iespējas iesaistīties tirgū. Tādējādi var tikt nodarīts kaitējums kopējai konkurences situācijai tirgū, vienlaikus samazinot iedzīvotāju un uzņēmēju iespējas saņemt kvalitatīvus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām.
