Viņa gan noliedza, ka tas nozīmē, ka konkurences uzraugi būtu kļuvuši pielaidīgāki. Konkurences padome vienkārši cenšas efektīvāk izmantot savus resursus un vairāk pievērsties prioritārajām lietām, izmeklējot lielākus un nopietnākus pārkāpumus.
Pērn izmeklētas piecas lielas karteļu lietas, trijos gadījumos arī uzlikti sodi un aizliegumi piedalīties publiskajos iepirkumos, bet sešos gadījumos padome izteica brīdinājumu, jo pārkāpumi bija maza apmērā, pārkāpēji “sakarteļojušies” pirmo reizi, stāstīja Ābrama.
Arī izmeklējot dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, padome pievēršas nopietnākiem pārkāpumiem, bet pērn četros mazāk nopietnos gadījumos izmantoja mediācijas procesu, lai panāktu abu pušu izpratni par godīgu konkurenci.
Ābrama arī stāstīja, ka pārkāpēju tendences Latvijā ir īpatnējas, uzņēmēji it kā apzinās negodīgas konkurences negatīvo ietekmi, bet, iesaistoties karteļos, neattiecina to uz sevi, turklāt aptauja liecina, ka lielākā daļa uzņēmēji nezina arī par “iecietības programmu” – iespēju pēc iesaistīšanas kartelī ziņot padomei par to un izvairīties no sodiem.
