Stāstot, ar ko bija īpašs 2019. gads, Ābrama pauda, ka tas izcēlies ar to, ka padomes atklātie konkurences kropļojumi bija publisko personu darbību rezultātā iniciēti, izraisīti un veicināti.
“Tautas valodā runājot, tirgu čakarējusi publiskā vara,” sacīja Ābrama.
Kā piemēru viņa minēja galvaspilsētas uzņēmuma “Rīgas satiksmes” nanoūdens lietu, kurā iniciators bija amatpersona, veidojot kopā ar draudzīgām firmām iepirkumu konkrētam uzvarētājam.
Tāpat viņa atgādināja par Rīgas atkritumu apsaimniekošanas sāgu, kurā vēl nekas nav beidzies, taču pašvaldība divus gadus ignorēja Konkurences padomes ieteikumus un veidoja monopolu - uzņēmumu “Tīrīga”.
Tāpat padome secināja, ka vairāk nekā 10 gadus zāļu cenu veidošanas mehānisms ļāva gūt lieltirgotavām milzu peļņu, un aiz tā arī stāvējuši ierēdņi, ministriju darboņi, kuri to paši izdomājuši vai atraduši kādas formulas un algoritmus, kas kādam, iespējams, ir labvēlīgi, klāstīja Ābrama. Arī šajā gadījumā tās bija publiskās personas, kas izstrādājušas, pieņēmušas un gadiem nav mainījušas šos noteikumus.
Arī “būvnieku karteļa” lieta sākās no amatpersonām, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka izmeklēšanu, vai amatpersonas nav saistītas ar kukuļošanu.
Uzņēmējiem grūti strādāt šādos apstākļos, bet padomājam, cik mēs kā iedzīvotāji pārmaksājam par to visu, uzsvēra Ābrama.
Tās ir “milzīgas summas, kas mūsu ekonomiku nepadara konkurētspējīgu un uz attīstību vērstu”, piebilda Ābrama.