Iekšlietu ministrijas īpašums atrodas kūrortpilsētā Jūrmalā, piecu minūšu gājiena attālumā no jūras. Vietā, kur kādreiz saimniekoja ministrijas poliklīnika, tagad privāts nomnieks attīsta viesnīcu biznesu. Ieguldītie miljoni būs jāpagūst atpelnīt salīdzinoši neilgā nomas laikā – 12 gados.
Vēl līdz 2009.gadam iekšlietu sistēmas darbinieki stāvēja rindā, lai varētu atpūsties un atveseļoties ministrijas īpašumā Dzintaros. Krīzes laikā centram nogrieza finansējumu un tas rehabilitācijas pakalpojumus vairs nesniedza.
Teju trīs hektārus lielais komplekss ar viesnīcas ēkām bija iekārojams kumoss, un viens pēc otra pieteicās privatizētāji. Iekšlietu ministrija panāca, ka kompleksu privatizēt nedrīkst. Iznomāt gan. “Ja valstij nav līdzekļu uzturēšanai, tad tas ir variants, kā to ēku saglabāt,” saka IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Viņa uzsver - pēc līguma termiņa beigām būs iespējams atgriezties pie iepriekšējās prakses, kā arī ārzemēs esošās prakses, ka sistēmas darbiniekiem ir savs īpašums atveseļošanās pasākumiem vai atpūtai.
Pirmā ar nomas piedāvājumu atsteidzās SIA “Casa Services”. Tās valdes priekšsēdētājs Vadims Sokolovs nodarbojas arī ar viesnīcu un atpūtas pakalpojumu biznesu, tostarp Jūrmalā. Sokolovam ir arī ietekmīgi tenisa partneri – tādi kā Juris Savickis, Atis Sausnītis un Ivars Godmanis. IeM valsts sekretāre Pētersone-Godmane noliedz, ka viņas vīra un pretendenta kopējā aizraušanās būtu ietekmējusi nomnieka meklējumus. Viņa šo nomas konkursu nekādi nav ietekmējusi.
Sokolova vadītā firma piedāvāja rekonstruēt ēkas, ieguldot vismaz piecus miljonus eiro. Vēlamais nomas termiņš – 12 gadi. Pēc šādiem nosacījumiem notika pirmā izsole, kurā “Casa Services” tomēr zaudēja otram konkurentam. Izsoli pārtrauca, uzlaboja nosacījumus un izsludināja jaunu. Tajā starp pieciem pretendentiem - iepriekš zaudējušais - “Casa Services”, “ISIH” un “Qraka Aps”, kuru piedāvājumi bija identiski pat komatos un pareizrakstībā. Uzvarēja “ISIH” un šīs firmas vārdā līgumu parakstīja “Casa Services” valdes priekšsēdētāja Vadima Sokolova biznesa partnere Alla Zeļenkova.
Tieši šīs izsoles norisi pētot, Konkurences padome uzdūrusies kam nopietnākam. Tās pārstāve Inita Kabanova apliecina, ka “iespējamais konkurences tiesību pārkāpums ir pakārtots citu normatīvo aktu, tai skaitā Krimināllikuma, iespējamiem pārkāpumiem, un turpmākas Konkurences padomes darbības iespējamas pēc saistīto pārkāpumu izmeklēšanas.” Padome savāktos materiālus nodevusi tiesībsargājošām iestādēm un plašāk par savām aizdomām nerunā.
Kopš izsoles pagājuši gandrīz trīs gadi. Tagad vienā no ēkām iekārtots hostelis, vienā – viesnīca un apartamenti, bet vēl divas savu atjaunošanas kārtu gaida. Vienošanās ir par piecu miljonu pakāpenisku ieguldīšanu nomas laikā.
Kā uzņēmums plāno miljonus atpelnīt, “ISIH” pārstāve Tatjana Lamonova neatklāj, aizbildinoties ar komercinformāciju un līgumattiecībām. Uzņēmuma pārstāvei ir arī paralēls bizness, kas saistīts ar termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas pakalpojumiem.
Bet revidentu bažas izpelnījies fakts, ka investīciju jēdziens tiek tulkots pārlieku plaši. Atsevišķos gadījumos ieguldījumi uzskaitītas divreiz. Bet investīcijām telpās būtu jābūt rekonstrukcijas veidā, bet ne numuros ievietotās glāzēs vai putekļu rullīšos. “To arī Valsts kontrole mums ir norādījusi, ka ir jāprecizē līgumā noteiktie termini. Līgumā šobrīd nav nekur valstī noteikta definīcija, kas ir investīcijas ēkās, kas ir investīcijas būvēs, kas ir investīcijas objektos, kas ir investīcijas telpās, kas ir ieguldījumi,” saka IeM Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs.
Tiesa gan - arī ieguldījumu vērtība ir apšaubīta. Piemēram, viena viesnīcas numura aprīkojuma vērtība uzrādīta vairāk nekā 10 tūkstoši eiro. Bet tieši tās pašas firmas preces interneta resursos bija nopērkamas par aptuveni diviem tūkstošiem eiro. “ISIH” pārstāve Tatjana Lamonova pārmetumus sauc par nepamatotiem: “Lai spētu objektīvi novērtēt konkrēto preču cenu konkrētā komplektācijā, būtu jāvērtē visa procesa izmaksas, sākot no dizaina projekta, preču komplektācijas, īpašu preču izgatavošanas, preču piegādes un uzstādīšanas.”
Secināts, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra bijusi pārlieku labvēlīga arī ar nomas nosacījumiem un ļāvusi tos mainīt. Tomēr Iekšlietu ministrija uzskata, ka viņi jebkurā gadījumā ir ieguvēji, jo līdz brīdim, kad viņiem pašiem būs nauda, komplekss nebūs sabrucis.
“Tā ideja ir tāda, ka viņi attīsta šo biznesu, jo mums ir vajadzīgs, kur cilvēkus izmitināt. Pēc tam, jau pārņemot atpakaļ, mēs izmantojam jau viņu ielikto infrastruktūru. Jo viņš no šejienes iziet ar šlipsi un tukšām kabatām,” saka Ivanovs.
Uzņēmuma pārstāve uzsver – viņi strādā nomas līguma ietvaros, maksā nodokļus un rūpējas par to, kam valstij pašai nepietiek naudas. No otras puses, ir jautājums, vai valsts ir izdarījusi visu, lai iegūtu sev iespējami labāku pozīciju šajās līgumattiecībās.
Līgumu no valsts puses parakstīja bijušais Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Raimonds Bluķis. Viņa laikā slēgtie līgumi izpelnījās īpašu Iekšlietu ministrijas uzmanību, par tiem veicot speciālu auditu, tostarp izvērtējot, vai nav notikuši pārkāpumi vai nesaimnieciska rīcība. Pirms pusotra gada pēc pārbaudes pabeigšanas Bluķis šo amatu atstāja.
