Ziemeļvidzemes reģionā “ZAAO” ir vienīgais sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, un tam pieder arī visi dalītās vākšanas laukumi. To saturs savukārt nepieciešams iepakojumu apsaimniekotājiem. Konkurences padomes ieskatā, “ZAAO” uzspiedis šiem klientiem slēgt līgumu par visu - vairāk nekā 20 - laukumu izmantošanu
Tā kā likums tiem prasa izmantot vismaz trīs šādus laukumus katrā reģionā, tad alternatīvu “ZAAO” nosacījumiem nemaz nav bijis.
“Viens no lielākajiem pašvaldības uzņēmumiem “ZAAO”, kas ir dominējošais spēlētājs Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, nonācis tādā situācijā, ka pašvaldības pilnīga uzticība, pārliecība, ka uzņēmums darbojas efektīvi, nekontrolēti, bez jebkāda konkurences spiediena ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli, kas ir konstatējams tieši “ZAAO” atkritumu dalītās vākšanas laukumu apsaimniekošanā,” saka Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Konkurences padome arī uzskatījusi, ka “ZAAO” klientiem noteikta ne vien nepamatota, bet arī atšķirīga maksa par laukumu lietošanu. Jo vienai kompānijai, kā atklāj pats “ZAAO” - “Zaļā josta” -, prasīta zemāka maksa par to pašu pakalpojumu. Uzņēmumā “ZAAO” skaidro – tas dēļ tā, ka ar “Zaļo jostu” bijis iecerēts veidot kopīgu iepakojuma pārstrādes rūpnīcu, bet sadarbība pārtraukta.
Uzņēmums padomes lēmumam piekritis, lai nebūtu jātiesājas.
“Mēs esam panākuši vienošanos par zināmu soda nomaksu, jo, nākotnē strīdoties, mēs Konkurences padomes lēmumu par pārkāpumu, jo pārkāpums nav konstatēts, būtu apstrīdējuši. Ilgi, gari un un droši vien dārgi, un mēs to negribam darīt, un tāpēc mēs esam nonākuši pie šīs vienošanās,” saka “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais.
Konkurences padome un “ZAAO” 21.martā noslēdza administratīvo vienošanos. Uzņēmums apņēmies novērst atklātos trūkumus un samaksāt sodu – 36 665 eiro.
“ZAAO” no pašvaldībām piederošajiem uzņēmumiem savu darbību izvērsis visplašāk. Pavisam Latvijā pašu dibinātos uzņēmumus, nerīkojot konkursu, atkritumu apsaimniekošanai izvēlējušās 66 pašvaldības. Tā ir jau vairāk nekā puse no visām.
Pērn šādu izvēli izdarīja arī otra lielākā Latvijas pilsēta - Daugavpils, pārtraucot jau iesāktu konkursu, kurā bija pieteikušies seši pretendenti. Savukārt ar šo mēnesi uz “in-house” pakalpojumu pārgāja astoņas Kurzemes pašvaldības (Tukuma, Talsu, Jaunpils, Engures, Kandavas, Rojas, Mērsraga, Dundagas), kuras kopā ar Jūrmalas pašvaldību ir īpašnieces atkritumu apsaimniekošanas organizācijai “Piejūra”.
“Šeit ir tāda ļoti bīstama situācija, jo pašvaldības, no vienas puses, veic šo teritoriālo plānojumu, atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādi, no otras puses, pašvaldība ir arī tā, kas dibina savus uzņēmumus, kuri tālāk to īsteno un dara. Treškārt, arī tas, ka pašvaldība apstiprina tarifus jebkuriem saviem pašvaldības uzņēmumiem par atkritumu apsaimniekošanu. Tā kā šāda trejāda situācija rada tādu ļoti būtisku interešu konfliktu,” saka Ābrama.
