Konkurences padome rosina atvērt tehniskās apskates tirgu autoservisiem

Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgus Latvijā ir nepamatoti ierobežots, bet pakalpojuma cenas ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā (ES), turklāt ierobežojumi neatbilst ES normām, tāpēc Konkurences padome rosina atvērt šo tirgu.

ĪSUMĀ:

  • KP: Valsts nepamatoti ierobežo konkurenci transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontrolē.
  • CSDD ar 4 tai daļēji piederošajiem uzņēmumiem ir kolektīvā dominējošā stāvoklī.
  • Pakalpojuma cenas Latvijā ir augstas, pieejamība – slikta.
  • Padomes aptaujā autoservisi izrādīja interesi par ienākšanu tirgū.
  • KP: Tirgus jāatver, uzticot pārbaudes privātuzņēmumiem, bet valstij – kontroli pār tiem.
  • Satiksmes ministrija aicināta līdz 1.oktobrim sniegt plānu tirgus atvēršanai.
  • Pretējā gadījumā KP var sākt lietu pret CSDD par ES normu neievērošanu.
  • Satiksmes ministrija: Latvijā pakalpojumu cena ir 4.zemāka.
  • Ministrija: Apskati servisos veic tikai Nīderlandē.
  • 2020.gadā CSDD vairs nesniegs apskates pakalpojumu.
  • No 2023.gadā uzņēmumus izraudzīsies saskaņā ar publiskā iepirkuma normām.

Konkurences padome (KP) secināja, ka valsts nepamatoti ierobežo privātuzņēmēju iespējas piedāvāt iedzīvotājiem transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumus, teikts padomes paziņojumā medijiem.

Padome piedāvā valstij saglabāt tehniskās apskates uzņēmumu akreditācijas un uzraudzības funkcijas, bet paša pakalpojuma sniegšanu uzticēt privātuzņēmumiem – servisiem un remontdarbnīcām.

Padome noliedz pieņēmumus, ka tirgus atvēršana samazinātu satiksmes drošību; ES pieredze liecina, ka tas nav atkarīgs no tirgus modeļa, bet gan no efektīvas valsts uzraudzības.

Pašlaik transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa pārbaude uzticēta Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kas šo funkciju uzticēja četrām direkcijas akreditētajām kapitālsabiedrībām, kurās CSDD ir arī kapitāldaļu turētāja un kurus tā kontrolē.

Padome secināja, ka CSDD kopā ar šiem četriem uzņēmumiem atrodas kolektīvā dominējošā stāvoklī. Šiem uzņēmumiem ir automātiska līguma pagarināšana ar CSDD, līdz ar to pilnība izslēgta konkurences iespēja. Turklāt uzņēmumi nekonkurē savā starpā, jo katram iedalīta sava teritorija.

Tikmēr CSDD reizē kontrolē transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes tirgu un ir saistīta ar uzņēmumiem, kas sniedz šo pakalpojumu. Padome norāda, ka šāda situācija ierobežo konkurenci - CSDD, lemjot par iespējamo konkurentu ienākšanu tirgū, nevar būt objektīva, jo būs ieinteresēta aizsargāt sev daļēji piederošo uzņēmumu darbību un ierobežot citu uzņēmumu ienākšanu tirgū.

Padome arī norāda, ka citās ES dalībvalstīs transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes tirgus ir atvērts konkurencei, un 60% padomes aptaujāto Latvijas servisu pauda interesi un zināšanu pietiekamību, lai iesaistītos tirgū.

“Līdz ar to valsts iesaiste tehniskā stāvokļa kontroles tirgū vērtējama kā nepamatota,” norādīja KP.

Turklāt Latvijā noteiktie ierobežojumi uzņēmumiem iesaistīties šajā tirgū ir stingrāki nekā ES minimālās prasības, Latvijas sistēmas modelis un ierobežojumi nepamatoti pārsniedz tos, kas nepieciešami ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai.

KP norāda, ka tikai konkurences apstākļos patērētāji var saņemt konkurētspējīgas cenas, kas atspoguļo patieso tirgus situāciju. Pēdējo desmit gadu laikā patērētājiem tehniskās apskates izmaksas Latvijā augušas par 50 – 60%, un tās ir augstākās Baltijā un vienas no augstākajām ES.

Turklāt ir ierobežota pakalpojumu pieejamība.

Latvijā reģistrēti 700 000 transportlīdzekļu, no kuriem 30% - Rīgā, kur ir tikai viena apskates stacijā, kas ir vidēji par 20 reizēm mazāk nekā atvērtā tirgus apstākļos, un iedzīvotāji spiesti patērēt apskatēm daudz laika.

Citu valstu pieredze liecina, ka atvērtā tirgus apstākļos iedzīvotāji var izvēlēties sev cenas un pieejamības ziņā piemērotāko pakalpojumu sniedzēju, kā arī saņemt papildu pakalpojumus, piemēram, bezmaksas atkārtotu apskati, auto mazgāšanu, elastīgus darba laikus, bet Latvijas iedzīvotājiem šie konkurences labumi ir liegti.

Padome nosūtījusi Satiksmes ministrijai aicinājumu līdz 1 oktobrim iesniegt nepieciešamo rīcības plānu situācijas maiņai, un neizpildes gadījumā padomei ir tiesības rosināt pārkāpuma lietu pret CSDD un neatbilstību līgumam par ES darbību.

Atvērs tirgu, bet ar ierobežojumiem

Savukārt Satiksmes ministrija paziņojumā medijiem atgādināja, ka 2023.gadā tehniskās kontroles uzņēmumus izvēlēsies publisko iepirkumu reglamentējošos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Bet atbilstoši Pārresoru koordinācijas centra apstiprinātajai CSDD darbības stratēģijai 2018.-2020. vēlākais līdz 2020.gadam CSDD vairs nesniegs tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu un pildīs tikai uzraudzības funkcijas.

Šobrīd visas iesaistītās puses strādā pie juridiskā izvērtējuma un pārejas perioda izstrādes laika posmam no 2020. līdz 2023.gadam.

KP pārstāvis Jānis Račko Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzīmēja, ka Satiksmes ministrijas plāni ir apsveicami, tomēr nav saprotams, kāpēc tirgus atvēršana paredzēta vien no 2023.gada. Tāpat nav skaidrs, kāpēc šā pakalpojuma sniegšanai nepieciešams rīkot publisko iepirkumu.

Pēc Račko teiktā, konkursa rīkošana nepieciešama vien tajā gadījumā, ja tiek dota piekļuve nozīmīgiem resursiem. Ja tirgus dalībnieks var brīvi darboties, tad konkurss ir "lieks šķērslis".

"Tas ir plāksteris, lai nodrošinātu konkurenci tirgū, kur tā varētu pastāvēt bez tā [publiskā iepirkuma]," teica Račko.

Turklāt, šādos konkursos, pēc Račko teiktā, priekšrocības parasti ir esošajiem tirgus dalībniekiem, kam jau ir pieredze attiecīgajā jomā, bet ne tiem, kas vēlas tirgū ienākt.

Satiksmes ministrija nepiekrīt

Satiksmes ministrija norādīja, ka Konkurences padome uzmanību pievērš tikai ar konkurenci saistītiem aspektiem, taču ziņojumā nav pievērsta uzmanība ne tirgus atvēršanas ietekmei uz valsts budžetu, ne arī jauna kontroles mehānisma ieviešanas praktiskai pusei.

“Konkurences padome nav ņēmusi vērā Latvijas autoparka tehniskās apskates tirgus atvēršanas ietekmi uz satiksmes drošību,” uzskata ministrija.

Satiksmes ministrija arī aicina izvērtēt Konkurences padomes izmantoto cenu salīdzināšanas metodiku, jo padomes ziņojumā pakalpojumu cenas salīdzinātas, ņemot vērā pirktspēju un pakalpojuma biežumu.

Ministrija uzsvēra, ka Latvijā ir ceturtā zemākā cena Eiropas Savienībā.

Ministrija vērtē citu valstu pieredzi un aicina ieviest Latvijas apstākļiem atbilstošāko tehniskās kontroles modeli. Nevienā citā Eiropas valstī, izņemot Nīderlandi, servisā netiek veikta tehniskā apskate, norādīja ministrija.

Līdzīgu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda arī CSDD pārstāvis Jānis Liepiņš, norādot, ka maksimālais attālums, kas klientam jāmēro līdz tuvākajai tehniskās apskates vietai, ir apmēram 40 kilometri.

Tāpat CSDD pārstāvis nepiekrita KP voedoklim, ka pēc tirgus atvēršanas pakalpojuma cena samazinātos, jo Zviedrijā, kur šo tirgu konkurencei atvēra 2010.gadā, cenas pieaugušas par pusotru reizi. Tehniskās apskates stacijas kļuva vairāk, bet klientu skaits uz vienu staciju samazinājās. Zviedrijas piemērs arī rādot, ka mazāk apdzīvotās vietās tehniskās apskates stacijas nācās slēgt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti