ĪSUMĀ:
- KP aptauja: 87% bijušas grūtības saņemt aptiekās kompensējamās zāles.
- 83% tirgus aizņem četri spēlētāji, kas rada konkurences risku.
- Ražotājiem trūkst informācijas, kas neļauj plānot piegāžu apjomus.
- Lieltirgotavu līmenī trūkst caurskatāmas sistēmas zāļu sadalē.
- Uzraugi savukārt nevar kontrolēt, vai zāles aptiekās var nodrošināt 24 stundu laikā.
- KP uzskata: lieltirgotavām būtu jātur vairāk zāļu rezervē.
- KP: Lieltirgotāju un aptieku integrācija ir konkurences risks, ražotāju atlaides var paturēt sev.
Padomes pavasarī veiktā patērētāju aptauja liecina, ka 87% respondentu ir bijušas grūtības saņemt aptiekās kompensējamās zāles, kas kopā ar citiem tirgus uzraudzībā izdarītajiem secinājumiem liecina, ka patērētājiem Latvijā pastāv problēmas zāļu fiziskajā pieejamībā.
Padomes izpēte liecina, ka zāļu vairumtirdzniecībā pieaug tirgus koncentrācija - 83% tirgus aizņem četri lielākie vairumtirgotāji, kas rada augstus konkurences riskus.
Tāpat abos zāļu izplatīšanas līmeņos - ražotāju un lieltirgotavu - pastāv apstākļi, kas kavē patērētājiem kompensējamo zāļu pieejamību.
Ražotāju līmenī tās ir grūtības ieplānot piegāžu apjomus, ko ietekmē informācijas nepieejamība par zāļu faktisko pieprasījumu valstī, krājumiem lieltirgotavās un eksportu, ko veic lieltirgotavas, savukārt lieltirgotavu līmenī - caurskatāmas sistēmas neesamība zāļu sadalē.
Tas savukārt nozares uzraugiem neļauj efektīvi kontrolēt, vai aptiekas tiek nodrošinātas ar zālēm 24 stundu laikā un vai netiek diskriminētas konkurējošās aptiekas.
Salīdzinot piegādes apjomus ar kompensācijas apjomiem, padome secināja, ka gada griezumā analizētās 12 zāles lieltirgotavām piegādātas pietiekamā apjomā, un zāļu trūkumam aptiekās, ja tāds arī veidojās, ir īstermiņa raksturs, un tā iemesli nav ražotāju neizpilde, bet drīzāk nepietiekams krājumu apjoms lieltirgotavās.
Šādos apstākļos zāļu rezervēm lieltirgotavās ir būtiska nozīme, un padomes ieskatā būtu jānosaka pienākums lieltirgotavām uzturēt augstāku zāļu rezervju līmeni, lai nodrošinātu zāļu pieejamību vietējiem patērētājiem.
Padome arī konstatējusi, ka vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības integrācija pastiprina lieltirgotavu tirgus varu pret konkurentiem un var radīt priekšrocības tiešu piegādes līgumu noslēgšanā ar ražotājiem. Tas savukārt rada konkurences priekšrocības zāļu saņemšanā un piegādē savām aptiekām. Tāpat priekšrocības rada atsevišķos piegādes līgumos ražotāju piešķirtās atlaides lieltirgotavām, kuras būtiski samazina faktisko iepirkuma cenu lieltirgotavām un kuras pirmšķietami vērtējamas kā nesaistītas ar efektivitātes ietaupījumiem. Tās netiek nodotas tālāk patērētājiem, tādējādi lieltirgotavām sniedzot iespēju gūt lielākus ienākumus.
Padomes skatījumā ir absolūti nepieņemami, ka kompensējamās zāles, kuru izplatīšanu Latvijā atļauj un apmaksā ierobežota budžeta apstākļos valsts, var tikt izmantotas par nepamatotu ieņēmumu gūšanas avotu, paturot sev zāļu ražotāja piešķirto atlaidi.
Padome norāda, ka atbildīgajām institūcijām, vienojoties ar ražotājiem par kompensējamo zāļu cenu, būtu jāņem vērā, kādas atlaides ražotājs plāno piešķirt zāļu izplatīšanai vairumtirdzniecībā.
Uzraudzībā konstatētais liecina par valsts kompensējamo zāļu, it īpaši unikālo un neaizvietojamo zāļu, izplatīšanas un zāļu sadales sistēmiskām problēmām.
Padomes ieskatā atbildīgajām institūcijām būtu jāizvērtē tāda reģistra veidošanas iespējas, kurā zāļu lieltirgotavām un aptiekām būtu nepieciešams sniegt informāciju par zāļu krājumiem.
Tas ļautu ne tikai kontrolēt zāļu krājuma un eksporta riska samēru, bet arī efektīvāk reaģēt uz dažādu līmeņu tirgus dalībnieku un patērētāju sūdzībām par zāļu īstermiņa nepieejamību. Šī sistēma varētu būt integrēta ar jau pastāvošu sistēmu un paredzētu iespēju pārbaudīt, vai zāļu sadale ir nediskriminējoša.
Tirgus uzraudzībā tika vērtēti iespējamie konkurences ierobežojumi kompensējamo zāļu B sarakstā iekļauto zāļu izplatīšanā vairumtirdzniecības līmenī, ņemot vērā, ka šī saraksta zālēm tirgū nav aizvietotāju. Iegūtā informācija aptver laika periodu no 2014. gada līdz 2016. gadam.
Par farmācijas nozari atbildīgās institūcijas jau ilgāku laiku nespēj nodrošināt atbilstošu tirgus uzraudzību, brīdināja Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Viņa norādīja, ka “gada griezumā it kā viss izlīdzinās, bet arī tas ir īslaicīgi, jo galu galā ir normatīvais regulējums pasaka - 24 stundu laikā, ja kādā aptiekā nav zāles, tātad aptiekai jārod iespēja dabūt zāles no konkurējošām aptiekām, vairumtirgotājiem, bet arī tas netiek kontrolēts, vai tas tiek nodrošināta”.
Tā situācija nevar turpināties un visu laiku aizbildināties ar to, ka nepietiek kapacitātes, lai nodrošinātu kontroli. Valsts rādījusi mehānismu un ir nepieciešama uzraudzība un kontrole.
