„Skaitļi ir graujoši,” viņa komentēja praksi, kad uzņēmumi saskaņo savu rīcību valsts un pašvaldību iepirkumos.
„Mēs pat netiekam ar katru sīku karteli galā,” viņa piezīmēja, norādot, ka KP resursu šajā cīņā reizēm ir par maz.
Ābrama norādīja, ka karteļos ir iesaistītas ļoti daudz nozares: būvniecība, drošības pakalpojumi un citas sfēras.
„Mūsu valstī konkurences kultūra ir 25 gadi un acīmredzot tas ir pārāk mazs laiks [lai saprastu konkurences būtību],” teica KP vadītāja.
Viņa atzina, ka šad tad valsts vai pašvaldību izsludināta konkursa iepirkuma komisija nezina, kā rīkot iepirkumus. Tad ir nepieciešama konsultācija. Tomēr ļoti bieži nekāda audzināšana nav vajadzīga, un KP lietu nosūta izskatīšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Viņa neatklāja, kādas lietas ir nonākušas KNAB vērtēšanā, tomēr atzīmēja, ka to skaits ir „starp pieci un astoņi”.
Pēdējā no karteļa lietām, kas izskanēja sabiedrībā, bija KP lēmums sodīt deviņus uzņēmumus, kas karteļa aizsegā bija saskaņojuši savas darbības valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošu kultūras iestāžu iepirkumos par profesionālo video, gaismas, skaņu iekārtu un skatuves aprīkojuma iegādi.
