Degvielas cenu visvairāk ietekmē tās cena pasaules tirgos. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā naftas tirgos cena strauji kāpusi, tomēr padomē norāda, ka tagad biržas cenas atkal kritušās, bet degvielas cenas mazumtirdzniecībā – nē.

Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis sacīja: "Naftas cena februāri bija 95 dolāri, tad martā bija uzkāpusi līdz 128 dolāriem, ja nemaldos. Šodien ir nokritusi atpakaļ līdz 98 dolāriem. Bet degvielas cenas nav mainījušās tik strauji benzīntankos uz leju. Degvielas tirgotājiem vienā dienā ir jāseko līdzi, kādas būs naftas cenas nākamajā dienā, lai varētu uzkrāt rezerves un iegādāties nākošajā dienā. Bet, vai vienmēr var teikt "mēs nopirkām pa dārgo un tagad mums jāatpelna" –  vai tas ir pamatoti? Tāpēc ir šī tirgus uzraudzība."

Konkurences padome arī aicināja degvielas tirgotājus ļaunprātīgi neizmantot šo situāciju.

"Šī straujā cenu celšana burtiski pa stundām, kad pieaug cenas degvielai, tomēr lika uzsākt šo tirgus uzraudzību," norādīja Gaiķis.

Kopumā Konkurences padomē vērtēja, ka šī nozare ir caurskatāma, jo degvielas cenas publiski pieejamas visiem. Tomēr, lai izprastu, vai straujais degvielas cenas kāpums ir pamatots, esot nepieciešama izpēte.

Tikmēr Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijā pauda, ka tikai nelielu daļu degvielas gala cenas veido mazumtirgotāju izmaksas, tāpēc mākslīga cenu palielināšana būtu sarežģīta.

KONTEKSTS:

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā naftas biržas cena piedzīvoja būtisku lēcienu – no 95,53 dolāriem par barelu 25. februārī līdz 123,70 dolāriem par barelu 8. martā.

10. martā vidējā dīzeļdegvielas litra cena Latvijā bija 1,728 eiro, Lietuvā tā sasniedza 1,761 eiro, savukārt Igaunijā – 1,836 eiro.

Straujā degvielas cenu kāpuma dēļ Konkurences padome plāno uzsākt Latvijas degvielas tirgus uzraudzību. Mērķis ir noskaidrot, kā pašlaik veidojas un kas ietekmē degvielas cenas mazumtirdzniecībā.