Lielākā investore Latvijā - Krievija
„Pēdējos gados tendences ir tādas, ka tīri skaitliski vislielākās investīcijas iegulda Krievija (..) Šogad ir 246 investīcijas,” saka „Lursoft” pārstāve Daiga Kiopa. Kompānijas lēstais investoru tops balstās uz uzņēmumu reģistra informāciju. Otrajā vietā pēc investoru skaita pārsteidzošā kārtā ir Itālija. Iepriekšējos gados Itālijas investoriem Latvija ne pārāk interesējusi, bet šogad itāļi kļuvuši par dažādu Latvijas uzņēmumu līdzīpašniekiem. „Trešajā vietā ir Lietuva, ceturtie ir igauņi ar 60 investoriem šajā gadā un piektajā vietā ir iezīmējusies jauna investoru valsts – Ukraina,” uzsver Kiopa.
Viņa saka, ka visvairāk investīcijas krievi iegulda nekustamajos īpašumos. „Ja mēs paskatāmies dislokācijas vietu, tad tā ir Rīga un Jūrmala,” norāda Kiopa.
Šajā gadījumā galvenā motivācija nav gūt peļņu, ražojot vai piedāvājot pakalpojumus Latvijas tirgū. Šīs investīcijas pamatā tiek veiktas, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas Latvijā un attiecīgi - ieejas biļeti Šengenas zonā. Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes jaunākajiem pieejamiem datiem pērngad 2751 uzturēšanās atļauja izsniegta par investīcijām nekustamajā īpašumā, bet tikai 458 atļaujas - par investīcijām kapitālsabiedrībās.
Ukrainas konflikta ietekme - abpusgriezīga
Ukrainas investori Latvijā vairāk ir ienākuši pašu valsts destabilizācijas dēļ. „Tas noteikti ir izskaidrojams pašu iekšējās, ekonomiskās destabilizācijas dēļ. Uzņēmēji raugās uz valstīm, kurās ir vieglāk ieguldīt (..),” klāsta Kiopa.
Ukrainas efekts Latvijas investīcijām gan neaprobežojas ar to, ka pēkšņi austrumiem Latvija šķiet kulturāli tuva miera osta. Monētas otrā pusē ir lielie investori no citām valstīm, kam Ukrainas notikumi liek daudz piesardzīgāk skatīties uz jebkuru valsti Krievijas un Ukrainas tuvumā.
„Šobrīd ir ļoti neskaidra situācija un es domāju, ka lielākā daļa uzņēmumu, ja tie apsver domu investēt, izlemj pagaidīt, kā notikumi attīstīsies tālāk. Valstis kā Latvija, Krievijas un Ukrainas perifērijā var kļūt par šīs tendences upuriem. Valstis var ciest no uzskata, ka ir pietiekoši daudz iespēju citur, Āzijā, Dienvidamerikā un nav ko pagaidām riskēt Centrālajā un Austrumeiropā. Būs grūti pārliecināt investorus ieguldīt šeit,” saka konsultāciju uzņēmuma „PriceWaterHouse” eksperts Maiks Kubens.
Zināmu piesardzīgumu jūt arī ārvalstu investoru padomē, turpina Ģirts Greiškalns. „Mēs to redzam jau kādu laiku (..) Arī iekšējie faktori – investoriem visu laiku tiek teikts, ka būs reformas, bet kaut kā neiet,” saka Greiškalns.
Pēdējā laikā daudzi notikumi varētu darīt investorus nervozus. Ilgi solītā valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reforma norit lēni, paziņojumi par iespējamo nodokļu celšanu mijās ar priekšvēlēšanu devīgumu, ēnu ekonomikas apkarošana nevedas tik ātri, kā gribētos, arī investīcijas infrastruktūrā nav pat tuvu pietiekamas. Galu galā - ja reiz vēlamies investīcijas reģionos, nebūtu slikti, ja investors turp varētu aizbraukt.
„Nesen bija saruna ar franču investoru, kurš saka, ka aizbraukt līdz Daugavpilij ir tikpat ilgi, cik līdz Minskai,” pauž Greiškalns.
Pārliecināt investorus par to, ka Ukrainas krīzes dēļ nevajag uz Latvijas investīciju vidi skatīties ar aizdomām, varētu būt neiespējami, saka Kubens. Tomēr dažas iespējas situāciju padarīt labāku pastāv. „Tas ir šī brīža konteksts un cīņā par kapitālu nav daudz iespēju to izmainīt. Bet ir iespējams skatīties uz kompānijām, kas jau ir investējušas Latvijā, saprot situāciju un ir nolēmušas strādāt šeit un meklēt veidus, kā pārliecināt šos uzņēmumus paplašināt darbību Latvijā. Šīs kompānijas varētu būt vislabākais investīciju avots,” uzsver Kubens.
Vilina ģeogrāfiskais tuvums, līdzīgā kultūra un profesionāls darbaspēks
To, ka vispirms investori pavēro, kā valstī notiek bizness un tad, iespējams, veic lielākas investīcijas manījusi arī Kiopa. „Ir gadījumi, kad ar laiku investors palielina ieguldījumu – investors skatās, vēro un tad palielina savu ieguldījumu,” piemēru min Kiopa.
Vēl šonedēļ Latvijas IT uzņēmumu FMS iegādājās Norvēģijā bāzētais „Visma Group”. Lai gan darījuma summa netiek atklāta, visticamāk, tas esot viens no lielākajiem IT nozares uzņēmumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem. Argumentus "par" uzskaita „Visma Group” izpilddirektors Jans Ivars Borgersens.
„Mēs uzskatām šo tirgu par ārkārtīgi pievilcīgu - tas ir tuvs ziemeļvalstīm ne tikai ģeogrāfiski, bet arī kultūras ziņā. Tirgus ir arī strauji pieaugošs, Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un šeit ir ļoti profesionāls darbaspēks,” skaidro Borgersens.
Ne tik pozitīvi investorus pārsteigusi Latvijas birokrātija, atzīst „Visma Group” pārstāvis Mikaels Manniks. „Kas satrauca? Tas tomēr ir jauns tirgus, jauna juridiskā sistēma, kas jāapgūst. Mēs sapratām, ka Latvijā birokrātija ir lielāka nekā mēs bijām pieraduši līdz šim,” saka Manniks.
Tomēr liekas, arī šis investīciju stāsts parāda, ka, - citējot politisko reklāmu - „galvenais ir cilvēks”. „Pirms gada augustā dažādu sakritību rezultātā es nejauši uzzināju, ka pastāv tāda „Visma Group” (..) Es ieguglēju, uzzināju, ka viņiem Lietuvā ir reklāmas stends (..) Es viņiem rakstīju e-pastu, ka esam Latvijā un esam līdzīgi jums, (..)” stāsta FMS nu jau bijušais līdzīpašnieks Jānis Bergs.
Kiopa no „Lursoft” zina stāstīt par citiem ārzemju uzņēmumiem. „Pavisam nesen mēs veicām analīzi, kā strādā investori un vietējie uzņēmumi. Jā, mēs redzam, ka ārvalstu uzņēmumiem peļņa ir augstāka un arī rentabilitāte ir augstāka, taču ne ļoti [augstāka],” stāsta Kiopa.
Ārvalstu kapitāla uzņēmumi strādājot tādās nozarēs, kurām pēdējie gadi bijuši veiksmīgāki - enerģētika, komunikācijas, arī bankas. Palīdz arī tas, ka ārvalstu investoriem bieži izpaliek skarbā izmaksu optimizācija cīņā par vietu eksporta tirgos.
Bieži pēc Latvijas uzņēmumu pārdošanas ārvalstu investoriem dzirdama kritika, ka, tā teikt, paši jau varēja paturēt īpašumā un turpināt strādāt. Tomēr investora piesaiste nāk par labu arī Latvijas ekonomikai. „Protams, ka šie procesi dod naudu, un tad var radīt startapus [ko jaunu]. Nauda jau paliek Latvijā,” uzsver Bergs.
Laiks gan rādīs, vai šī darījuma rezultātā tiks uzsākts kas jauns. Tāpat tikai pēc laika uzzināsim, kādi uzņēmumi vēl Latvijā varētu tikt pie investoriem un vai Ukrainas uzņēmēji turpinās ieguldīt Latvijā.
