Kāpēc nācijām izdodas? Tas, pēc ārvalstu ekspertu domām, nav viennozīmīgi atbildams jautājums, taču ir daži universāli soļi, ko darīt. Mazajā ģildē biedrības „Latvijas attīstība” pulcēts vietējās ekonomiskās un politiskās domas zieds uzklausīja vairākus plašu popularitāti ieguvušu publikāciju un pētījumu autorus, kuri pievērsušies ekonomiskās attīstības un inovāciju problemātikai. Tostarp, bestsellera „Stāsts par Izraēlas ekonomisko brīnumu” autors Sauls Singers.
Sauls Singers saka - Latvija ir maza valsts, bet tas nav šķērslis, lai kļūtu par inovāciju līderi reģionā, kā to paveikusi cita maza valsts, viņa dzimtene Izraēla. Tā turklāt faktiski karo ar kaimiņiem. Iznākumā iedzīvotāji - gan sievietes, gan vīrieši - pavadot vairākus gadus armijā, mazāk baidās riskēt un prot vienoties izvēlētai misijai. Tas gan nav kopējams piemērs, taču dažas lietas var atdarināt.
„Inovācijas, protams, lielākajā daļā gadījumu ir fenomens un tās nevar ieplānot, līdz ar to valdība arī nevar tās speciāli stimulēt. Taču var uzklausīt uzņēmējus par to, kas viņiem traucē un, mazinot šos šķēršļus, var rasties lielākas iespējas attīstībai,” saka Sauls Singers.
Konfereneces organizētāji arī uzskata, ka biznesa vides uzlabošana bieži neprasa ieguldījumus. Viņiem piekrīt arī citu ekonomisko domnīcu pārstāvji. Ja valsts nevar palīdzēt, tā var vismaz netraucēt. Pārējais paliek to rokās, kas riskēs kļūt par savas laimes kalējiem uzņēmējdarbībā. „Manā laikā nebija iespēju iet ārzemju augstskolās vai uzkāpt Everestā. Tagad tādas iespējas ir un jauniešiem, manuprāt, ir laba motivācija to izmantot,” saka Ojārs Kehris, „Ekonomistu apvienība 2010” prezidents.
Eksperti norāda, ka Latvijā nevar īpaši sūdzēties par biznesa ideju trūkumu, tajā skaitā zinātnieku atklājumiem. Problēma ir tos izmantot, lai iznākumā rastos pievienotā vērtība tautsaimniecībā. „Atklājumam uzdodas saimnieks un zinātnieks neko neiegūst. Otra problēma ir nenovērtēta profesionālā izglītība, jo līdz ar to nav speciālistu, kas jaunatklātos produktus ražotu,” norāda ekonomists Krišjānis Feldmans.
Par spīti ziņām, ka arvien pasaulē daudzviet valda nabadzība, slimības un bads, vidējie ienākumu un dzīves ilguma rādītāji tomēr pēdējā pusgadsimtā ir kardināli uzlabojušies. Ar katru desmitgadi pārmaiņas uz labo notiek arvien ātrāk. Kādreiz par trešo pasauli dēvētā, izteikti sliktas dzīves kvalitātes valstu kopa kļūst arvien mazāka. Latvijai arī nevajag sūdzēties, jo lai arī esam relatīvi nabagi, tomēr esam nabagi Eiropā, nevis Āfrikā un tā ir būtiska atšķirība.
