Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumi paredz, ka pašvaldības vai to apvienības ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju sadalīs divās vai vairāk zonās un tur pakalpojumus sniegtu vismaz divi operatori. Savukārt Rīgā iecerēts noteikt vismaz trīs zonas un jānodrošina vismaz trīs atkritumu operatori.
Tāpat plānots saīsināt privātās un publiskās partnerības līgumu maksimālo laiku no 20 uz 10 gadiem un ļaut uzņēmējiem, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas, slēgt privātus līgumus.
Grozījumi nosaka arī atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu gadījumos, kad beidzies iepriekšējā līguma darbības termiņš. Pēc iepriekšējā līguma termiņa beigām sešus mēnešus vai līdz brīdim, kad noslēgts jauns līgums, atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu turpinās nodrošināt iepriekšējais pakalpojuma sniedzējs atbilstoši iepriekš noslēgtajam līgumam. Tādējādi grozījumi paredz pārejas periodu, lai nodrošinātu nepārtrauktu pakalpojuma sniegšanu, ja jaunais līgums ārēju iemeslu dēļ nav laikus noslēgts.
Saeimā plašas diskusijas izvērtās par reālajām iespējām ārpus Rīgas nodrošināt konkurenci atkritumu apsaimniekošanā.
“Jūs paņemat Rīgas problemātikas karogu un šo problemātiku attiecinat uz visu pārējo Latviju. (..) Manuprāt, nav vērtēta tarifu iespējamā izmaiņa, ietekme, kas varētu būt. Tie nav tik daudz uzņēmumi, par ko mēs runājam. Vidzemē ir reāli viens uzņēmums. Un es varu droši pateikt, ka Smiltenē, Valmierā, Cēsīs, Limbažos tarifi, visticamāk, nemainīsies. Bet ārpus šīm apdzīvotajām vietām tarifi viennozīmīgi pieaugs. Un jautājums tikai, par cik viņi pieaugs,” pauda deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
“Mazās pašvaldībās šis princips nestrādā. Jo tur nav tāds blīvums, lai piedalītos šajā tirgū vairāki tirgus dalībnieki. Bet Rīgā, kur saražo, arī varat mani palabot, laikam vairāk nekā pusi vispār Latvijas atkritumu vai pat vairāk, visa Lielrīga, ir iespējams brīvais tirgus atkritumu apsaimniekošanas jomā,” sacīja deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija).
Saeimas atbildīgā komisija likumprojekta izstrādes laikā sola tikties ar apkaimju pārstāvjiem un biedrībām, lai saprastu iedzīvotāju vēlmes. Iecerēts arī vērtēt, kādēļ konkursā par atkritumu izvešanu piesakās vieni un tie paši operatori.
“Diezgan komiski – vienalga, ko mēs darītu, ja pieteiksies konkursā un tie būs divi esošie apsaimniekotāji, kas ir šobrīd, mēs varam mainīt kauliņus, kā gribam, bet viņi ir tikai divi.
Un tad ir jautājums, kādēļ brīvās ekonomikas laikā nepiesakās citi.
No kaimiņzemēm, vai, piemēram, mums ir reģionālie spēlētāji. Tad mēs varam darīt, ko gribam, bet, ja tie ir divi, viņi sadalīs tās zonas savā starpā, un cena noteikti kāps,” norādīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”).
Latvijā ir virkne pašvaldību, kur konkurss par atkritumu izvešanu nav nekad bijis, jo pašvaldībām ir arī savi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Sēdē no tribīnes vairāki deputāti uzsvēra, ka nebūs neviena vieta, kur brīvā konkurencē trīs kompānijas dosies uz lauku sētu, savākt vienīgo mazo konteineru. Par to maksā pilsētas. Tieši tāpēc ir princips, ka visa atkritumu organizēšana tiek sadalīta teritorijās.
“Atkritumu apsaimniekošana, atkritumu savākšana – tā ir visur pašvaldību atbildība. Likumdevējs pēc četriem gadiem nomainīsies ar saviem likumiem, bet atkritumi un iedzīvotāji paliks,” norādīja Saeimas deputāts Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
KONTEKSTS:
Diskusija norisinājās saistībā ar Rīgā iestājušos atkritumu apsaimniekošanas krīzi. 15. septembrī Rīgā bija paredzēts mainīt atkritumu apsaimniekotāju – četru kompāniju vietā atkritumus izvestu "Tīrīga", kurai Rīgas dome bija paredzējusi uzticēt šo darbu uz 20 gadiem. Taču Konkurences padome iebilda pret šādu monopolu un nepilnu nedēļu pirms atkritumu izvedēju maiņas liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Zināms, ka Rīgas dome pārsūdzēs šo lēmumu.
Lai nepieļautu atkritumu apsaimniekošanas haosu galvaspilsētā, kad no 15. septembra iedzīvotājiem nav līgumu ar atkritumu apsaimniekotājiem un viņu atkritumi netiek izvesti, valdība 11. septembrī ārkārtas sēdē akceptēja rīkojuma projektu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā. Saeima 12. septembrī pēc ilgākām diskusijām nolēma atbalstīt valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā saistībā ar atkritumu izvešanu.
Tā ļauj atkritumu apsaimniekotājiem strādāt arī bez līgumiem ar iedzīvotājiem. Rīgā ārkārtējās situācijas laikā atkritumus turpinās izvest "Clean R", "Eco Baltia vide" un "Lautus". Tomēr Rīgas domei bija jārīko sarunu procedūra, lai atrastu uzņēmumu, kas nosegtu 4% no atkritumu tirgus, jo uzņēmums "Pilsētvides serviss" savu darbību beidzis. Sarunu procedūrā tika noskaidrots, ka privātpersonām pakalpojumus sniegs "Eco Baltia vide", savukārt juridiskajām personām - uzņēmums "Clean R".
