Saeima trešajam lasījumam gatavo grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz iespēju izvēlēties par komunālajiem pakalpojumiem norēķināties tieši ar to sniedzējiem. Tiešie norēķini, iespējams, parādnieku skaitu nemazinās, taču tas palīdzēšot izvairīties no absurdajām situācijām, ka dzīvokļu īpašnieki, kuri godprātīgi maksā komunālos rēķinus, ir spiesti maksāt arī par kaimiņiem, kas to nedara.
„Tiešo norēķinu gadījumā katrs maksā par savu daļu un pakalpojuma sniedzējs parāda prasību vērš tieši pret nemaksātāju. Tā būs izvēle - viens variants saglabāt esošo sistēmu un maksāt caur pārvaldnieku. Vai arī katrs dzīvokļa īpašnieks maksā tieši pakalpojuma sniedzējam, bet
jāsaprot, ka šī sistēma noteikti būs dārgāka. Taču tas novērš riskus, ka dzīvokļa īpašniekiem jāpārmaksā tikai tāpēc, ka pārvaldnieks nav pārskaitījis vai kāds cits kaimiņš vienkārši nav samaksājis,” stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta pārstāvis Mārtiņš Auders.
Savukārt Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Andris Akermanis uzskata, ka šādas izmaiņas parādnieku problēmu nerisina. Jaunie grozījumi neatceļ normu, ka par siltuma piegādi tiek slēgts koplīgums visai daudzdzīvokļu mājai.
„Mēs negribam iet pret klientu interesēm, bet viņiem ir jāsaprot, ka te ir runa tikai par rēķinu sagatavošanu. Ja māja nebūs samaksājusi par siltumu kopumā, tad siltums netiks pieslēgts. Līdz šim tas viss tika iekļauts apsaimniekošanas maksā - rēķinu sagatavošana, klientu apsekošana, datu bāzes uzturēšana. Aptuveni rēķinot uzcenojumu pakalpojumiem, ja visi pāriet uz tiešiem norēķiniem - ūdenim tie ir 35%, siltumam tie varētu būt 30 lati uz divistabu dzīvokli gadā,” stāsta Akermanis.
Piemēram, viens no lielākajiem namu apsaimniekotājiem šādus grozījumus atbalsta, jo ''inkasatoru'' funkciju šobrīd pildot nelabprāt. ''Latio namsaimnieks'' vadītājs Aivars Gontarevs gan norāda, ka komunālo pakalpojumu uzņēmumu lēstais uzcenojums ir krietni pārspīlēts tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas vēlēsies norēķināties tieši:
„Izskanējušais 30% uzcenojums ir muļķība, ko apstiprinās jebkura grāmatvedības kompānija. Vidēji komunālie pakalpojumi veido gadā uz kvadrātmetru kādu latu, tas nozīmē, ka šis komunālo pakalpojumu sniedzēju sauklis ''plus 30% pie tarifa'' nozīmē vidēji gadā 30 santīmus uz kvadrātmetru klāt tikai tāpēc, ka izmantos tiešos norēķinus!? Tas ir nesamērīgi un vienkārši tiek izmantots kā arguments, lai to neieviestu.''
Saeimas komisija grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā grasījās trešajā lasījumā skatīt jau šodien, bet to pārcēla un skatīs tuvāko nedēļu laikā.
