Aizvien vairāk cilvēku vēlas vākt malku bez maksas valsts mežos
Laikā, kad malkas cena tirgū ir teju tāda pati kā kvalitatīvam zāģbaļķim, aizvien vairāk cilvēku vēlas kurināmo ziemai sarūpēt, vācot atliekas "Latvijas Valsts mežu" (LVM) izcirtumos. Izrādās, veidojas pat garas gribētāju rindas, un īpaši liela konkurence ir apdzīvoto vietu tuvumā.
Paši vācēji uzsver, – lai gan jāiegulda darbs, ietaupījums ir pamatīgs.
Šobrīd "Latvijas Valsts mežu" izcirtumos dažāda izmēra koka ripas, bluķīši un baļķīši pie pašreizējām malkas cenām ir teju vai zelta vērtē. Iepriekš piesakoties, tos iespējams vākt, vest mājās, lai kurinātu krāsnis. Arī Armands Balams no Siguldas šādi iecerējis malku sarūpēt visai ziemai.
LVM informācija liecina, ka tikai šī gada pirmajā pusē izsniegtas vairāk nekā 2200 atļaujas vākt ciršanas atliekas izcirtumos. Salīdzinājumam – pērn visa gada laikā izsniegtas teju trīs tūkstoši šādu atļauju. Visvairāk atļaujas izsniegtas Zemgales un Kurzemes reģionos. "Iespēju robežās mēs cenšamies vietējo iedzīvotāju vajadzības apmierināt," skaidroja LVM Rietumvidzemes Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis.
Valsts atbalsts
Taču ikviens, kurš savu mājokli apkurina ar malku, neatkarīgi no tā, kā tā iegūta, var pieteikties valsts atbalstam. Arī tad, ja gluži kā Armands, malku mežā sarūpējuši paši saviem spēkiem.
Kā norādīja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, izņēmums ir vien gadījums, kad mēģina pieteikties atbalstam, uzrādot čeku par malku, kas pirkta no pašam piederoša meža. "Jā, uz 60 eiro atbalstu var pretendēt arī tie cilvēki, kas malku ir sarūpējuši paši, apliecinot, ka viņiem ir malkas apkure un ka malka ir sagādāta līdz 31. augustam. Tas netiek izslēgts, un tāds arī bija valdības mērķis, šādu 60 eiro atbalstu ieviešot. Taču nevar pirkt malku pats no sevis un tad pretendēt uz malkas atbalstu ar maksājuma dokumentiem, tas nav iespējams, jo mēs pieņemam, – ja malku sagādā savā mežā, tad tur tā sadārdzinājuma īsti nav."
Tāpat jāatzīmē, ka tie, kuri pieteikušies 60 eiro atbalstam bez čeka, taču pēc tam malku pirkuši ar to apliecinošiem dokumentiem, turpmākajos mēnešos var pieteikties atbalstam, uzrādot čekus.
"Nav izslēgta iespēja pēc tam, kad cilvēks ir saņēmis 60 eiro vienreizējo atbalstu, turpināt iesniegt iesniegumus par atbalstu malkai, kas ir ar maksājumus apliecinošiem dokumentiem. Vienīgais, tajā gadījumā tiek ņemts vērā, ka jau ir notikusi 60 eiro atbalsta izmaksa. Arī šie abi veidi ir kombinējami, ievērojot noteikto limitu – 21 sters – apkures sezonā. Mēs nevēlējāmies turpināt atbalstīt malkas iegādi bez pirkumu apliecinošiem dokumentiem," norādīja Celmiņa.
Tātad jāatceras – gan tie, kas paši gādā malku savā vai valsts mežā, gan tie, kas malku iegādājušies un apkurē izmanto koksnes kurināmo, visi kam mājās ir malkas vai granulu katls – šogad var pieteikties atbalstam. Tā kā Armands malku pašrocīgi vāc mežā, arī viņš savā pašvaldībā var pieteikties 60 eiro valsts atbalstam. Un tādu, kas piesakās šādai naudas summai, ir daudz. Pirms nepilnām trīs nedēļām tika dota zaļā gaisma šī pabalsta saņemšanai.
Pašvaldībās lielākā interese par 60 eiro atbalstu; dažiem atsaka
Pieteikties valsts atbalstam par apkurē izmantojamo malku, kokskaidu granulām un arī briketēm var jau kopš 1. oktobra. Gan elektroniski vietnē epakalpojumi.lv, gan pašvaldību klientu centros klātienē.
Vaicāta par cilvēku aktivitāti pieteikumos atbalstam par apkuri, Valmieras novada pašvaldības Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centra biroja vadītāja Zane Dreija norādīja: "Atbalstu var saņemt mājokļu īpašnieki, īrnieki, kopīpašnieki un tiesiskie valdītāji. Principā ir tā, ka tas gala lietotājs, kas ir iegādājies malku, – viņam ir tiesības pieteikties un tad viņš arī šo pabalstu saņem. Atbalstu piešķir par koksnes granulām un briketēm, tur iesniegšana ir līdz aprīļa beigām. Malkai ar maksājuma dokumentiem – arī līdz aprīļa beigām."
Dreija skaidroja, ka ātrākais termiņš atbalstam malkai bez maksājuma dokumenta, par ko paredzēta fiksētā maksa 60 eiro apmērā, un to var iesniegt līdz 30. novembrim. Kopā šobrīd saņemti 3992 iesniegumi, no kuriem vairāk nekā puse ir iesniegti portālā e-pakalpojumi.lv.
97% no iesniegtajiem ir malkai bez maksājuma dokumenta.
Un tikai trīs procenti ir tādi, kas vēlas saņemt valsts atbalstu par granulām un briketēm.
Taču ir arī gadījumi, kad pašvaldībai atbalstu nākas atteikt. Kā skaidroja Zane Dreija, atbildīgā par šī procesa izvērtēšanu Valmieras novada pašvaldībā: "Atteikums šobrīd ir tikai 14 gadījumos. Tie ir tādi atteikumi, kur ir skaidrs iemesls, bet tāpēc tie ir tikai 14, jo mēs tos 14 gadījumus vēl arī izvērtēsim īpašā grupā, kur speciālisti iedziļināsies vairāk tajos gadījumos, lai nepieņemtu steidzīgu atteikuma lēmumu. Šobrīd atteikums ir piešķirts tādos gadījumos, piemēram, ka pieprasīts par īpašumu, kas ir faktiski zemes gabals bez ēkas. Tāds gadījums ir bijis. Tad arī gadījums, kad ir pieprasīts atbalsts par periodu, kad tai personai šis īpašums nepiederēja vēl. Tātad viņš ir nopircis īpašumu, bet iesniedz par malku, ko ir pircis vasarā. Tādā gadījumā atbalsts pienāktos iepriekšējam īpašniekam."
Pašvaldībā skaidroja, ka katrs pieteikums atbalstam tiek vērtēts individuāli. Ja ir nepieciešami paskaidrojošie dokumenti vai iesniegumā ir manīta kāda kļūda, pašvaldības speciālisti ar iesniedzēju sazinās, izskaidro, kas ir nogājis griezi, un lūdz pieteikumu iesniegt atkārtoti.
"Kļūdas iesniegumos arī ir tādas ja īpašnieks pieprasa par vairākiem saviem īpašumiem un mēģina iekļaut vienā iesniegumā. Jo tur ir tāda opcija, ka ieliek ķeksīti, un var atzīmēt, ka vienā īpašumā ir vairākas mājsaimniecības, un to ir daži cilvēki pārpratuši un tur ielikuši vairākus savus īpašumus. Dažādas adreses. Viens tāds gadījums ir, ka ir iesniegts pieprasījums un daļa no īpašumiem atrodas mūsu pašvaldībā, bet daļa ir citā pašvaldībā. Tā nevajadzētu darīt. Vajadzētu par katru īpašumu atsevišķu iesniegumu," teica Dreija.
Trīs mājsaimniecības kopīpašumā
Sociālajos tīklos šajās dienās bija arī kādas madonietes satraukts komentārs ar lūgumu izskaidrot, kāpēc kopīpašumam, kurā dzīvo trīs atsevišķas mājsaimniecības, par malkas apkuri bez čeka pienākas tikai 60 eiro uz visiem dzīvokļiem.
Arī Valmieras novadā speciālisti ir saskārušies ar šādu gadījumu.
Valmieras novada pašvaldības pārstāve pauda: "Ja viņiem ir katram sava adrese, piemēram, tie ir dzīvokļi, tad jā. Katrs piesakās atsevišķi. Bet ir arī iespēja, ka var pieteikties visa māja. Bet tad viņiem ir jāvienojas kopā visiem, (..) ir jāizvirza cilvēks, kas iesniegs to iesniegumu, uz kura kontu arī pārskaitīs to atbalstu. Šobrīd ir tāda situācija. Bet tur ir jāseko līdzi arī izmaiņām likumā. Jo tie gadījumi ir ļoti dažādi, un arī mēs komunicējam ar Ekonomikas ministriju par šiem gadījumiem, un arī tiek veikti labojumi likumā pēc vajadzības. Šobrīd sistēma to neparedz, ka varētu būt viena māja, lauku māja, kurā dzīvo vairākas mājsaimniecības un ka viņi katrs varētu saņemt. Šobrīd to nevar. Viņiem pienāktos, mēs to saprotam, bet šobrīd sistēma to neparedz. Uz vienu adresi ir viens pabalsts 60 eiro."
Taču, iesniedzot pieteikumu atbalstam, rūpīgi jāizvērtē dokumenti, ko grasās iesniegt. Valmieras novada pašvaldībā atzina, ka nereti vērojami teju vai komiski gadījumi, kas diemžēl var beigties ar atbalsta atteikumu.
"Arī tādi ar roku rakstīti kaut kādi malkas čeki. Tam ir jābūt dokumentam, tas nevar būt ar roku rakstīts vienkārši "pa 700 eiro malka", piemēram. Un arī, teiksim, tad, kad čeku vada iekšā, ja, piemēram, kādā veikalā ir pirktas briketes un čipsi, piemēram, tad vajadzētu atsevišķi to summu rakstīt un atzīmēt, ka bez PVN, un ierakstīt to summu, kas ir par briketēm, lai čipsus neskaitītu klāt, jo tad grāmatvedēm atkal tomēr ir jālabo tas iesniegums un tad arī var būt tā sarežģīti," norādīja Dreija.
Pārskatot malkas tirgus sludinājumus, redzams, ka malkas cena ir ļoti atšķirīga un atkarīga no dažādiem faktoriem. Vidēji par berkubu tiek prasīti 50–70 eiro, taču jau citas summas parādās, ja malku pārdod steros, maisos, paletēs, krāmētu vai kā citādi. Tāpat cenu nosaka tas, vai malka ir sausa, kādas koksnes tā ir; tā ir skaldīta vai nav.
Ministrijas ierēdņi apzinās, – nereti malku iedzīvotāji iegādājas, maksājot skaidrā naudā, par to nesaņemot čeku. Šis ir tas meža nozares segments, kur vēl joprojām ir izplatīta pelēkā ekonomika, neskatoties uz to, ka malkai ir piemērots samazinātais PVN 12% apmērā. Tomēr pastāv cerība, ka šis atbalsta mehānisms, apkures atbalstu saņemot bez čeka ierobežoti un tikai vienu reizi, varētu veicināt arī malkas segmenta legalizāciju.
Un vēl viens secinājums: pašvaldības regulāri informē ministriju par dažādajiem gadījumiem, kad kādu iemeslu dēļ atbalsts būtu atsakāms, jo to neparedz likumā iekļautie noteikumi. Tāpēc Valmieras novada pašvaldības speciāliste iesaka sekot līdzi likuma izmaiņām –
ja šodien atbalstu saņemt nevar, tad, iespējams, pēc nedēļas to izdarīt varēs.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā tika apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu. Un septembra beigās valdība un Saeima lēma par papildu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energocenu krīzē 422,2 miljonu eiro apmērā.
