Sadaļas Sadaļas

Komisāre: Iecerētā prasība kravas auto regulāri atgriezties reģistrācijas valstī radīs milzīgu kaitējumu videi

Eiropas Savienības transporta komisāre Adina Valeana nesen publicējusi pētījuma rezultātus par Baltijas valstu kravu autopārvadātājiem būtisku jautājumu – pienākumu regulāri atgriezt automašīnu reģistrācijas valstī. Intervijā Latvijas Radio viņa norādīja, ka šādas prasība ir pretrunā ar mērķi mazināt izmešus no autopārvadājumiem.

Intervija ar ES transporta komisāri Adinu ValeanuArtrjoms Konohovs

Latvijas Radio: Komisāre, nesen jūs publicējāt neatkarīgā pētījuma rezultātus par dažiem Mobilitātes pakotnes aspektiem. Šie jautājumi ir sevišķi svarīgi un tiek neviennozīmīgi vērtēti valstīs, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropas nomalēs, tostarp Latvijā un arī Rumānijā, no kurienes jūs nākat. Vai varat ieskicēt galvenos pētījuma rezultātus un soļus, ko plānojat spert?

Adina Valeana: Mēs esam apstiprinājuši Mobilitātes pakotni, lai uzlabotu tālbraucēju šoferu darba apstākļus, un es domāju, ka kopumā tas ir ļoti veiksmīgs solis. Es domāju, ka visā visumā tas atstās pozitīvu ietekmi uz šajā nozarē strādājošajiem cilvēkiem. Bet gala versijā ir apstiprinātas divas prasības, kas netika iekļautas sākotnējā Eiropas Komisijas priekšlikumā. Viena no tām skar nepieciešamību kravas automašīnām atgriezties reģistrācijas valstī, un otra skar kabotāžas kvotas. Tādēļ mēs nolēmām veikt izpēti, lai saprastu, kādu ietekmi šīs prasības varētu atstāt.

Ja runājam par piespiedu kravas automašīnu atgriešanos, tad pētījumā tika apskatīti trīs iespējamie varianti. Viens no tiem paredz, ka tirgū tuvākajos gados nekas daudz nemainās un autopārvadātāji vienkārši izpilda jaunās prasības. Tādā gadījumā mēs varam teikt, ka 2023. gadā autopārvadājumu nozare radīs par 2,9 miljoniem tonnu vairāk CO2 izmešu. Tas ir būtisks skaitlis. Tas ir līdzvērtīgs aptuveni trešdaļai no visām emisijām, kas rodas tādā valstī kā Luksemburga, vai gandrīz 2,8 miljoniem lidojumu no Parīzes uz Ņujorku, vai arī visām emisijām, kas rodas no iekšējiem lidojumiem Spānijā. Protams, ka mēs neko tādu nevaram atļauties, jo mēs līdz 2050. gadam esam apņēmušies samazināt CO2 izmešus transporta jomā par 90%. Un līdz 2030. gadam jau ir jāsamazina izmeši par 55%.

Tāpat pētījums parāda, ka par 690 tonnām pieaugs slāpekļa oksīdu apjoms un par vairāk nekā 200 tonnām pieaugs mikrodaļiņu emisijas, kas ir ļoti kaitīgas elpošanai. Lai gan cilvēku veselība un labsajūta ir svarīgāka par naudu, mēs esam secinājuši, ka tikai 2023. gadā mūsu veselības sistēmas varētu saskarties ar 23 miljonu eiro papildu izmaksām.

Vēl ir svarīgi pieminēt, ka gaidīšanas laiks uz Šengenas zonas robežas varētu palielināties vairāk nekā divas reizes, ja pārvadātais kravu apjoms paliks tāds pats kā līdz šim. Sastrēgumi uz šīm robežām jau tagad ir pamatīgi. Tie katru gadu izmaksā uzņēmējiem ap 230 miljardiem eiro.

Ja runājam par Austrumeiropas pārvadātāju konkurētspēju, tad šīs prasības ietekmē tā samazināsies tikai nedaudz – no 75 uz 67%.

Tā kā konkurētspējas kritums ir nebūtisks, tas liek mums secināt, ka pārvadātāji vienkārši sāks pildīt jauno normu, ja tā stāsies spēkā. Būtiskas pārmaiņas tirgū, visticamāk, nenotiks. Tādēļ es teiktu, ka šīs divas normas ir pretrunā ar mūsu izvirzīto mērķi palielināt dažādu transporta veidu iesaisti kravu pārvadājumos un samazināt transporta nozares radītos izmešus.

Tātad, no vienas puses, šīs prasības ir pretrunā ar klimata mērķiem, bet, no otras, tie nemainīs pastāvošo konkurences modeli. Jo šīs idejas aizstāvji Eiropas Parlamentā un vairākās valstīs uzskata, ka pašlaik notiek negodīga konkurence. Viņuprāt, nav pieņemami, ka uzņēmumi ir reģistrēti, piemēram, Bulgārijā vai Igaunijā, bet to kravas automašīnas gandrīz vienmēr atrodas Vācijā, Francijā vai Nīderlandē un, viņuprāt, negodīgi konkurē ar vietējiem pārvadātājiem, maksājot zemākas algas un zemākus nodokļus. Jūsu pētījums parāda, ka šīs prasības nemainīs šo biznesa modeli. Pieaugs tikai izmeši.

Jā, kopumā šī reforma risina vairākus būtiskus jautājumus un uzlabo šoferu darba apstākļus. Tā arī izlīdzina situāciju starp darbiniekiem, kuri nāk no dažādām valstīm. Tādēļ es nemēģinu kritizēt visu Mobilitātes pakotni, bet gan tikai divas normas, kas kaitē videi un klimatam un ir pilnīgi bezjēdzīgas. Pārvadātāji var strādāt un konkurēt savā starpā, jo mēs visi esam vienotajā tirgū. Es nedomāju, ka mums vajadzētu sekot protekcionistu saukļiem. Eiropas mērķis ir cits. Eiropā ir radīts vienotais tirgus, lai visi varētu tajā konkurēt.

Ir izskanējuši argumenti par tā dēvētajām pastkastīšu kompānijām, kad kādā no Austrumeiropas valstīm tiek nodibināts uzņēmums, bet visa darbība notiek Rietumeiropā. Bet es neesmu redzējusi tam pierādījumus. Es gribētu iedziļināties šajā jautājumā, jo es nezinu kaut vienu šādu piemēru. Es arī nesaprotu, kas šeit ir galvenais arguments, jo uzņēmumu var nodibināt jebkurā valstī un tad darboties vienotajā tirgū. Tā kā konkurence starp pārvadātājiem paliks jebkurā gadījumā.

Bet šīs prasības ir tiešā pretrunā ar mūsu cīņu samazināt dažāda veida izmešus no autopārvadājumiem.

Vai jūs jau esat pieņēmusi lēmumu, kā rīkoties tālāk? Vai Eiropas Komisija varētu nākt klajā ar kādu priekšlikumu? Vai arī par to vēl tiek spriests?

Kad šī reforma tika apspriesta, es biju Eiropas Parlamenta Rūpniecības komitejas priekšsēdētāja. Es labi atceros, cik smagas bija sarunas un cik sarežģīti bija sasniegt kompromisu. Valstis bija ļoti sašķeltas. Es negribētu vēlreiz nonākt šādā situācijā. Līdz ar to es nolēmu vispirms nosūtīt šos pētījumus visu dalībvalstu ministriem. Es ceru, ka viņi padalīsies ar šo pētījumu rezultātiem arī ar saviem kolēģiem vides jomā. Tad viņi varētu mums sniegt savu detalizētu viedokli par to, kādiem ir jābūt turpmākajiem soļiem. Tādēļ es vispirms gribētu uzsākt dialogu ar parlamentu un dalībvalstīm, lai precīzi saprastu viņu pozīciju, un tad mēs kopā varētu vienoties par nākamo soli.

Es arī zinu, ka vairākas valstis ir vērsušās Eiropas Savienības Tiesā pret šīm normām. Komisija šajā ziņā ieņem neitrālu pozīciju. Tomēr mums būtu interesanti redzēt, kāds ir Tiesas viedoklis. Tādēļ, kaut arī man ir savs personiskais viedoklis, es pagaidām negribētu to skaļi paust. Vispirms es gribētu aprunāties ar likumdevējiem, un cerams, ka mēs atradīsim kopsaucēju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt