Latvijas iestādes pirms „melnā saraksta” galīgās apstiprināšanas atturas prognozēt, vai sankcijas varētu ietekmēt arī Latvijas bankas vai nekustamo īpašumu tirgotājus.
Komercbanku noskaņojums gan ir uzsvērti mierīgs.
No Ukrainas bēgošās amatpersonas, kas būs šajā „melnajā sarakstā”, Latvijā patverties noteikti nevarēšot. Tas izriet no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāves Undīnes Priekules paustā. „Vadoties pēc Iedzīvotāju reģistrā pieejamajiem datiem, Latvijā uzturas 4000 Ukrainas pilsoņu (..) pārraugi veiks pārbaudi un tām personām, kurām būs liegts uzturēties Šengena zonā, šīs atļaujas tiks anulētas,” skaidroja Priekule.
Tikmēr Latvijas banku uzraugi neuzskata, ka šīs sankcijas varētu būtiski ietekmēt mūsu valsts finanšu sektoru. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis atzīst, ka būs bankas, kam būs jāpievērš īpaša uzmanība, jo atsevišķām kredītiestādēm ir ukraiņu akcionāri. Tomēr kopumā problēmu neesot. „Tikai tāpēc, ka pret politiskajiem līderiem būs ieviestas sankcijas, neredzam pamatu sakāpinātam sižetam,” saka Zakulis.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis apgalvo, ka sankcijām uz Latvijas bankām nebūšot nekādas ietekmes. Viņš gan tieši neatbild, vai ir pārliecināts, ka Latvijas bankas netiek izmantotas Ukrainas bijušās elites līdzekļu tranzītam.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā esošā informācija neliecina par kādu būtisku Ukrainas izcelsmes naudas kustību pēdējo nedēļu laikā, uzsver Zakulis.
To, vai Ukrainas notikumi patiešām nebūs ietekmējuši Latvijas finanšu sektoru, visticamāk, varēs pārbaudīt vien pēc tam, kad būs zināmi šī gada pirmā ceturkšņa banku darbības rādītāji.
