Vēl pirms dažiem gadiem Latvijā darbojās vairāki desmiti kolektīvās iepirkšanās portālu. Tajos ikviens, iegādājoties kuponu, varēja iegādāties atlaidi kādas preces vai, pārsvarā gadījumu, pakalpojuma iegādei. Nereti gan pircējiem nācās vilties, par ko liecināja arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā saņemtās sūdzības.
Tagad situācija ir mainījusies – kolektīvās iepirkšanās portālu un arī sūdzību skaits ir gājis mazumā.
2016.gads bija pagrieziena punkts šajā tirgū, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane. Iepriekš piecus gadus tirgus strauji attīstījās, bet pērn viens liels spēlētājs kļuva maksātnespējīgs un aizgāja no tirgus, kas kopumā noveda pie uzticības krituma.
Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības centra rīcībā esošajai informācijai, vairums pircēju, kas iegādājās kādus pakalpojumus ar „Cherry.lv” un „Citylife.lv” starpniecību, tos tomēr saņēmuši.
Savukārt pakalpojumu sniedzēji, kuriem šie pakalpojumi bija jāsniedz, pat neraugoties uz to, ka maksātnespējīgais iepirkšanās portālu īpašnieks nebija ar viņiem norēķinājies, cietuši zaudējumus. To apmērs tiek lēsts ap 100 000 eiro.
Aizvadītā gada vasarā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs arī vērsies Valsts policijā ar lūgumu izmeklēt, vai „Cherry.lv” un „Citylife.lv” maksātnespēja nav bijusi ļaunprātīga. Pagaidām gan šis process nav būtiski pavirzījies, saka Sanita Gertmane.
Viņa pieļauj, ka daļa iedzīvotāju, kas savulaik bieži izmantojuši kolektīvās iepirkšanās portālus, tajos vīlušies.
Patērētāji ar laiku saprata, ka daudzus pakalpojumu tirgū, vienkārši ejot pie pakalpojuma sniedzējiem, var saņemt pa ļoti līdzīgām cenām, skaidro PTAC pārstāve.
Iepirkšanās portāla „pērkamkopā.lv” īpašnieku „Draugiem Group” runasvīrs Jānis Palkavnieks apstiprina secinājumu, ka dažu šādu portālu darbības rezultātā cieš visas nozares reputācija. Par to nācies pārliecināties jau kolektīvās iepirkšanās portālu buma laikā.
Ja kādam gribot vai negribot sanāk piekrāpt klientus, tas ietekmē nozari kopumā, jo aptaujas liecina, ka cilvēki sajauc portālus, ja notiek krāpšanās vienā, cilvēki domā, ka tas notika citā portālā, saka Palkavnieks.
Pēdējos gados kolektīvās iepirkšanās portāli mainās, atsakoties, piemēram, no nosacījuma, ka piedāvātā atlaide būs spēkā tikai tad, ja konkrēto preci vai pakalpojumu nolems iegādāties noteikts skaits pircēju. Tagad tie arvien vairāk līdzinoties vienkāršiem internetveikaliem, kuri gan orientējoties uz kādu nišu.
“Labāk pārdodamas Latvijā radītas preces, eko produkti, amatnieku veikumi un izklaides iespējas tepat Latvijā,” novērojumos, kas izriet no „pērkamkopā.lv” darbības, dalās Palkavnieks, piebilstot, ka nākotnē šis iepirkšanās portāls varētu pārtapt par Latvijas mazo un jauno uzņēmumu, kā arī amatnieku darinājumu un pakalpojumu tirdzniecības vietni.
Aizvadītajā gadā portālā tikušas piedāvātas 2259 akcijas tieši no Latvijas uzņēmumiem. Iepirkšanās portāli vēl arvien esot uzskatāmi par efektīvu un salīdzinoši lētu veidu, kā jauniem uzņēmumiem uzrunāt pirmos klientus.
